Ievad vēstule:
Mīļie brāļi un māsas! Nosūtu Jums ievietošanai profesora Roberta Feldmaņa mājas lapā īsu Rīgas Kristus draudzes vēstures aprakstu. Šis materiāls īpaši vērtīgs, manuprāt, ir tāpēc, ka esmu to pierakstījusi pēc paša R. Feldmaņa stāstījuma, papildinājumi tikai pēdējās pāris rindkopas. Diemžēl tolaik neesmu precīzi fiksējusi pieraksta datumu, taču
domāju, ka tas notika 1999. gadā (profesora dzīvoklī Mežaparkā) ...
Sirsnībā un Dieva svētību vēlot, Rīgas Kristus draudzes padomes locekle Agra Turlaja
Īsa Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskās draudzes
vēsture
Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskā draudze izaugusi no Baznīcas aprūpes pār neredzīgajiem. Tā dibināta 1926. gada 18. aprīlī. Draudzes priekšgalā stājās neredzīgais mācītājs Augusts Grigors. Tas bija pirmais šāds gadījums Latvijas Baznīcas vēsturē. Diemžēl mācītāja Grigora mūžs traģiski aprāvās drīz pēc draudzes dibināšanas.
1932. gadā par Kristus draudzes ganu kļuva izcilais latviešu teologs mācītājs Edgars Rumba. No šī laika draudze piedzīvoja ļoti strauju augšupeju, un par tās locekļiem kļuva arī daudzi redzīgie, tomēr līdz pat šodienai īpašā draudzes aprūpē ir tās neredzīgie.
1933. gadā, profesora Edgara Rumbas aicināts, par Kristus ev. lut. draudzes palīgmācītāju kļuva Roberts Feldmanis, kurš tika ordinēts 1935. gadā. Tā bija viņa pirmā draudze, un, arī noslēdzot savas kalpošanas gaitas, Roberts Feldmanis bija Kristus draudzes virsmācītājs – līdz pat 2002. gadam, kad viņš tapa aizsaukts mūžībā.
Līdz Otrajam pasaules karam Kristus draudzes dievkalpojumi tika noturēti Pētera-Pāvila baznīcā. Vācu okupācijas varas iestādes to aizliedza,jo Pētera-Pāvila baznīca atradās militāra objekta — Citadeles teritorijā. Tad Kristus draudze, tāpat kā vēl pāris mazākas draudzes, sāka savus dievkalpojumus noturēt Vecajā Gertrūdes baznīcā, kas bija palikusi tukša, jo 1939. gadā baznīcas vācu draudzes locekļi bija izceļojuši). Padomju okupācijas režīms centās ierobežot Baznīcas aktivitātes, tāpēc tika izdots rīkojums, ka katrā baznīcā drīkst būt tikai viena draudze. Tā nu šīs trīs draudzes formāli apvienojās vienā Vecās Gertrūdes baznīcas draudzē, un tās sastāvā Kristus draudze pastāvēja līdz pat okupācijas beigām.
1991. gada februārī pēc mācītāja prof. Roberta Feldmaņa ierosmes Juglas Strazdumuižas pansionātā tika atjaunota LELB Rīgas Kristus draudze. 1991. gada 30. aprīlī Reliģisko lietu departaments nodeva draudzes rīcībā vēsturisku ēku – Sv. Jēkaba kapelu Mēness ielā 1 (Jēkaba kapu teritorijā, Lielo kapu kompleksā) un izsniedza atļauju sākt tajā atjaunošanas darbus. Tā Rīgas Kristus draudze tika atjaunota kā suverēna draudze ar savu dievnamu.
Sākās rosīgs baznīcas ēkas atjaunošanas darbs, jo tā tika saņemta nožēlojamā stāvoklī. Okupācijas laikā Jēkaba kapelā bija atradusies zārku darbnīca un pat sarkanais stūrītis. Baznīcas sakopšanai tika vākti ziedojumi, un arī šajā jomā nenovērtējams ir prof. R. Feldmaņa ieguldījums. Naudu dievnama atjaunošanai ziedojuši ne tikai paši draudzes locekļi, kuru vidū ir daudz neredzīgu un trūcīgu cilvēku, bet palīdzība nākusi arī no privātpersonām ārzemēs, tāpat no Holandes ev. lut. Baznīcas, bet visvairāk – no Holckirhenes (Holzkirche) draudzes Bavārijā.
1995. gada 6. janvārī LELB arhibīskaps Jānis Vanags iesvētīja LELB Kristus draudzes baznīcu – Sv. Jēkaba kapelu. Dievkalpojumā piedalījās Kristus draudzes pirmā mācītāja mazmeita - mācītāja Jāna Jēruma Grīnberga. Kopš tā laika Zvaigznes diena ir arī Kristus draudzes otrā dzimšanas diena, kas katru gadu tiek svinēta kā divkārši svētki.
1995. gada vidū tika uzsākti remontdarbi baznīcas bēniņos, lai iekārtotu telpu draudzes Svētdienas skolai u. c. aktivitātēm. Tas viss ir ļāvis baznīcas iekštelpas savest tādā kārtībā, lai tur varētu ritēt rosīga garīgā dzīve. Regulāri notiek dievkalpojumi: svētdienās plkst. 10.00, trešdienās plkst. 18.00, katru otro ceturtdienu plkst. 15.00 Strazdumuižas pansionātā. Svētdienās dievkalpojuma laikā darbojas svētdienas skola. Draudze savas pastāvēšanas laikā ir izaugusi: sākumā tās rindās bija daži desmiti, tagad – vairāk nekā divarpus simti locekļu. Kristus draudzes mācītājs Agris Sutra un diakone Ligita Ozola veic vājredzīgo un neredzīgo draudzes locekļu garīgo aprūpi Juglas pansionātā.
Pamazām draudzei ir izdevies atjaunot baznīcas ēkas fasādi un zvanu torni, nomainīt jumtu un ierīkot asfaltētu celiņu. Soli pa solim veicot ieplānotos darbus, Kristus draudze veido arhitektūras pieminekli Jēkaba kapelu par skaistu akcentu vecākajā Rīgas kapsētā — Lielajos kapos.
