Feldmanis R. Mārtiņa Lutera Mazā katķisma 450 gadi // Baznīcas gadagrāmata 1980. – 111.-113.lpp.
ROBERTS FELDMANIS Teoloģijas Semināra Baznīcas vēstures profesors
Mārtiņa Lutera Mazā Katķisma 450 gadi
1980.g.
Nātans Sēderbloms, bijušais Zviedrijas Baznīcas
arhibīskaps, viens no visizcilākajiem Baznīcas darbiniekiem un
evaņģēliskajiem teologiem mūsu laikmetā, būdams Mārtiņa Lutera dzīves
un darba dziļš un vispusīgs pētītājs un pazinējs, ir izteicies, ka pēc
apustuļa Pāvila kristīgajā Baznīcā nav otras tik izcilas personības kā
Mārtiņš Luters. Viņš liek to blakus apustulim ticības varoņu pulkā,
kas, Dieva lūgšanā gremdēdamies, saņēmuši jaunu drošību par Dieva ceļu
virzienu.
Pagājušajā 1979. gadā apritēja 450 gadu no Mārtiņa
Lutera Mazā Katķisma izdošanas 1529. gada 20. janvārī. Līdz ar to rodas
jautājums par to lielo, īpašo un paliekamo, ko Mārtiņš Luters atstājis
Kristīgajai Baznīcai ar šo katķismu un kādā mēra tam ir iespaids uz
mūsu Baznīcu un tagadni.
Visās Luteriskajās Baznīcās visā pasaulē un līdz ar
to arī mūsu Baznīcā Mazais Katķisms blakus Bībelei un Dziesmu grāmatai
ir vienmēr bijis trešais nepieciešamais garīgās dzīves veidotājs spēks,
ceļa rādītājs un lielais, neatņemamais dārgums Baznīcai viņas kopumā un
katram tās atsevišķajam loceklim īpaši, Un savukārt, ielūkojoties šīs
mazās grāmatiņas saturā, mums atklājas viss Lutera darba vienreizīgums
un tā nepārejošā vērtība. Lutera ģenialitāte šai ārēji tik nelielajā
grāmatiņā mums atmirdz pretī kā gaismas atstarojams mazajā pilienā.
Mārtiņš Luters pats Mazā Katķisma pirmizdevuma ievadā raksturo šo darbu
šādi: “… šo katķismu jeb kristīgo mācību ietver šādā mazā,
nemākslotā un vienkāršā veidā mūs ir spiedis tas nožēlojamais, lielais
posts, ko nupat pats esmu redzējis, izdarīdams vizitāciju …”
Cilvēkiem, kam ticības patiesības bij kļuvušas
nesaprotamas, nezināmas vai neskaidras, bij nepieciešams sniegt
kristīgās ticības pamatu izpratni īsā, skaidrā, saprotamā veidā,
norādot uz būtisko, nemainīgo. To Mārtiņš Luters ir darījis Mazajā
Katķismā. Vai viņš pats apjauta, cik ģeniāli vienkārši viņš savos
īsajos izskaidrojumos ir ietvēris visu kristīgās ticības būtību? Ar
apustuļu un baznīctēvu gara skaidrību viņš spējis to izteikt nedaudzos
vārdos.
Mazā Katķisma vērtība atklājas vienmēr par jaunu un
ar jaunu skaidrību un spēku, kad mums jāsastopas ar jautājumiem un
jautātājiem par kristīgās ticības būtību un nepieciešamību. Tradīciju
plašums un daudzveidība ārpus Evaņģēliskās Luteriskās Baznīcas mūsu
dienu cilvēkam bieži nostājas pretī kā nesaprotamu paradumu kopums, kā
mūris, kas apmulsina un neļauj saredzēt būtisko. Stāvoklī, kas lielā
mērā atgādina paša Mārtiņa Lutera jau pieminēto raksturojumu Mazā
Katķisma pirmizdevuma priekšvārdā, šis katķisms mums atklāj visu Lutera
nozīmi un vērtību ne vien savam laikam, bet arī mūsu dienām. Meklētājam
un vaicātajam Mazais Katķisms kļūst par skaidro, būtību atklājēju
atbildi. Desmit Baušļi, kas sevī ietver cilvēka attiecības ar Dievu un
līdzcilvēkiem, Lutera izskaidrojumos Mazajā Katķismā atraisīti no
pavēles un aizlieguma cietās bardzības. Tie visi nolikti uz Kristus
mīlestības baušļa pamata. Mīlestība uz Dievu un tuvāko ir tā, kas reizē
“pavēl” un “aizliedz”, novērsdama ļaunumu un grēku un celdama tikumu un
krietnumu, ko nespēj nekāda likuma bardzība un asums vien panākt. Un
vai iespējams skaidrākas dot mērauklas mūsu ticības attiecībām ar Dievu
kā tās, kas saskan ar mūsu Pestītāja prātu un kā tās izteic pirmā
Baušļa izskaidrojums – “bīties, mīlēt un uz Viņu cerēt”- ? Un tāpat
Ticības apliecības izskaidrojumā Mārtiņš Luters ir ikvienam saprotamā,
skaidrā veidā ietvēris visus ticības pamatus, nedaudz teikumos
izteikdams visu tās būtību.
Tā Mārtiņš Luters un viņa ticības pamatu
noskaidrotāja darbs ir ieguvis mūsu laikam jaunu nozīmi un vērtību.
Viņš vārda labā nozīmē kļūst “laikmetīgs” un “moderns” mūsu dienām,
dodams uz cilvēka dzīves nopietnākajiem jautājumiem un dvēseles
prasībām savu skaidro, tiešo un visaptverošo atbildi, kas ietverta šai
mazajā katķisma grāmatiņā, kas savu nemainīgo vērtību ir paturējusi
gadusimtiem cauri.
Mums, Luteriskās Baznīcas locekļiem, šī atcere līdz
ar to kļūst par īpaša prieka un pateicības iemeslu. Pateicībā Dievam
par dārgo dāvanu, kas mums dota ar Mazo Katķismu, mēs līdz ar to
apzināmies īpašo uzdevumu, kas mums uzticēts visā kopīgajā kristīgajā
Baznīcā - turpināt Mārtiņa Lutera darbu, kurš nebija atraisījies no
kristīgās Baznīcas senajiem, kopīgajiem pamatiem un nav gribējis
izveidot kaut ko jaunu, savu, bet gan aicinājis pievērsties par jaunu
un visā nopietnībā Evaņģēlijam un skaidro-tajiem ticības pamatiem un
patiesībai.
Mūsu ticības tēvs Dr. Mārtiņš Luters savā Mazajā
Katķismā bez 10 svētajiem Dieva baušļiem, Ticības apliecības (Credo) un
Svētās Lūgšanas izskaidro arī evaņģēliskās Baznīcas abus sakramentus:
kristību un sv. altāra sakramentu. Luters raksta:
Kas ir kristība? Kristība nav ūdens vien, bet tāds ūdens, kas caur Dieva pavēli iestādīts un ar Dieva vārdiem savienots.
Kādi ir šie Dieva vārdi? Mūsu
Kungs Jēzus Kristus sacīja: “Eita pa visu pasauli un darait par
mācekļiem visus ļaudis, tos kristīdami Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara
vārdā.” (Mt. 28, 19).
Ko dod jeb ko līdz kristība? Kristība
dara, ka grēki top piedoti, tā pestī no nāves un velna un dod mūžīgo
dzīvi visiem, kas tā tic, kā Dieva apsolījuma vārdi māca.
Kādi ir šie Dieva apsolīšanas vārdi? Mūsu Kungs Jēzus Kristus saka: Kas tic un top kristīts, tas taps svēts, bet, kas netic, tas taps pazudināts (Mk. 16, 16).
Kā ūdens var darīt tādas lielas lietas? Ūdens
to tiešām gan nedara, bet tie Dieva Vārdi, kas pie tā ūdens klāt, un
tā: ticība, kas uzticas tādiem Dieva Vārdiem ūdenī. Jo bez Dieva
Vārdiem tas ūdens ir tikai ūdens vien un nav nekāda kristība, bet ar
Dieva Vārdiem tas ir kristība, proti, tāds ūdens, kas žēlastības un
dzīvības pilns, un mazgāšana uz atdzimšanu Svētajā Garā, kā svētais
Pāvils saka: “Dievs mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu
darījuši, bet pēc savas apžēlošanās, ar mazgāšanu atdzimšanā un
atjaunošanos Svētajā Garā, ko Viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu
Kristu, mūsu Pestītāju, lai, Viņa žēlastībā taisnoti, mēs kļūtu cerētās
mūžīgās dzīvības mantinieki. Šis Vārds ir patiess” (Tit. 3, 5-8).
Ko nozīmē tāda ūdens kristība? Tā
nozīmē, ka vecajam Adāmam mūsos ikdienas caur nožēlošanu un atstāšanos
no grēkiem būs tapt noslīcinātam un mirt ar visiem grēkiem un ļaunām
kārībām, un atkal ikdienas tapt un izcelties jaunajam cilvēkam, kas
taisnībā un šķīstībā Dieva priekšā dzīvo mūžīgi.
Kur tas rakstīts? Svētais Pāvils
saka: “Jo mēs līdz ar Kristu kristība esam aprakti nāvē, lai tāpat kā
Kristus sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušajiem, tāpat arī mēs
dzīvotu atjaunotā dzīvē” (Rom.6, 4).
Kas ir Svētais Vakarēdiens? Tā
ir mūsu Kunga Jēzus Kristus patiesa miesa un asinis, ar maizi un vīnu
mums kristīgiem cilvēkiem ēst un dzert no paša Kristus iestādīts.
Kur tas rakstīts? Tā raksta
svētie priecas mācītāji Matejs, Markus, Lūka un svētais Pāvils: Mūsu
Kungs Jēzus Kristus tanī naktī, kad tas lapa nodots, ņēma maizi,
pateica, pārlauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: “Ņemiet un
ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums top dota; to darait, mani
pieminēdami.” – Tāpat Viņš ņēma arī biķeri pēc vakarēdiena, pateica un
deva to tiem, sacīdams: “Ņemiet un dzeriet visi no tā, šis biķeris ir
jaunais iestādījums manās asinīs, kas par jums un par daudziem top
izlietas par grēku piedošanu. To darait, citkārt jūs to dzerat, mani
pieminēdami” (Mt. 26, 26-28, Mk. 14, 22-24, Lk. 22, 19-20 l.Kor. 11,
23-25).
Ko palīdz tāda ēšana un dzeršana? To
mums māca šie vārdi: “par jums dota” un “izlietas par grēku piedošanu”,
proti, ka mums Svētā Vakarēdienā grēku piedošana, dzīvība un mūžīga
svētība ar tādiem vārdiem top dota; jo, kur grēku piedošana, tur arī
dzīvība un mūžīga svē-tība.
Kā miesīga ēšana un dzeršana var darīt tādas lielas lietas? Ēšana
un dzeršana vien to nedara, bet tie Vārdi, kas tur stāv: “par jums
dota” un “izlietas par grēku piedošanu”. Šie Vārdi pie miesīgas ēšanas
un dzeršanas Svētā Vakarēdienā ļoti cienījami, un, kas šiem Vārdiem
tic, tam notiek, ko tie sola un kā tie skan, proti, grēku piedošana.
Kas tad tādu Vakarēdienu bauda cienīgi? Gavēt
un ārīgi sataisīties ir gan laba lieta, bet tas ir cienīgs un īsti labi
sataisījies, kas tic šiem Vārdiem: “par jums dota” un “izlietas” par
grēku piedošanu”. Bet, kas šiem Vārdiem netic vai šaubās, tas ir
necienīgs un nav labi sataisījies, jo tie Vārdi “par jums” prasa visai
ticīgas sirdis.
|