Aktualitātes Raksti Baznīcas vēsture Fotogrāfijas Audio, Video Dažādi
Autobiogrāfija | Sprediķi | Bībeles stundas | Teoloģiskie raksti | Dzeja un "dzirkstis" | Publikācijas par R.Feldmani

Mārtiņa Lutera Mazā katķisma 450 gadi

Feldmanis R. Mārtiņa Lutera Mazā katķisma 450 gadi // Baznīcas gadagrāmata 1980. – 111.-113.lpp.

ROBERTS FELDMANIS
Teoloģijas Semināra Baznīcas vēstures profesors

Mārtiņa Lutera Mazā Katķisma 450 gadi

1980.g.


Nātans Sēderbloms, bijušais Zviedrijas Baznīcas arhibīskaps, viens no visizcilākajiem Baznīcas darbiniekiem un evaņģēliskajiem teologiem mūsu laikmetā, būdams Mārtiņa Lutera dzīves un darba dziļš un vispusīgs pētītājs un pazinējs, ir izteicies, ka pēc apustuļa Pāvila kristīgajā Baznīcā nav otras tik izcilas personības kā Mārtiņš Luters. Viņš liek to blakus apustulim ticības varoņu pulkā, kas, Dieva lūgšanā gremdēdamies, saņēmuši jaunu drošību par Dieva ceļu virzienu.

Pagājušajā 1979. gadā apritēja 450 gadu no Mārtiņa Lutera Mazā Katķisma izdošanas 1529. gada 20. janvārī. Līdz ar to rodas jautājums par to lielo, īpašo un paliekamo, ko Mārtiņš Luters atstājis Kristīgajai Baznīcai ar šo katķismu un kādā mēra tam ir iespaids uz mūsu Baznīcu un tagadni.

Visās Luteriskajās Baznīcās visā pasaulē un līdz ar to arī mūsu Baznīcā Mazais Katķisms blakus Bībelei un Dziesmu grāmatai ir vienmēr bijis trešais nepieciešamais garīgās dzīves veidotājs spēks, ceļa rādītājs un lielais, neatņemamais dārgums Baznīcai viņas kopumā un katram tās atsevišķajam loceklim īpaši, Un savukārt, ielūkojoties šīs mazās grāmatiņas saturā, mums atklājas viss Lutera darba vienreizīgums un tā nepārejošā vērtība. Lutera ģenialitāte šai ārēji tik nelielajā grāmatiņā mums atmirdz pretī kā gaismas atstarojams mazajā pilienā. Mārtiņš Luters pats Mazā Katķisma pirmizdevuma ievadā raksturo šo darbu šādi:
    “… šo katķismu jeb kristīgo mācību ietver šādā mazā, nemākslotā un vienkāršā veidā mūs ir spiedis tas nožēlojamais, lielais posts, ko nupat pats esmu redzējis, izdarīdams vizitāciju …”

Cilvēkiem, kam ticības patiesības bij kļuvušas nesaprotamas, nezināmas vai neskaidras, bij nepieciešams sniegt kristīgās ticības pamatu izpratni īsā, skaidrā, saprotamā veidā, norādot uz būtisko, nemainīgo. To Mārtiņš Luters ir darījis Mazajā Katķismā. Vai viņš pats apjauta, cik ģeniāli vienkārši viņš savos īsajos izskaidrojumos ir ietvēris visu kristīgās ticības būtību? Ar apustuļu un baznīctēvu gara skaidrību viņš spējis to izteikt nedaudzos vārdos.

Mazā Katķisma vērtība atklājas vienmēr par jaunu un ar jaunu skaidrību un spēku, kad mums jāsastopas ar jautājumiem un jautātājiem par kristīgās ticības būtību un nepieciešamību. Tradīciju plašums un daudzveidība ārpus Evaņģēliskās Luteriskās Baznīcas mūsu dienu cilvēkam bieži nostājas pretī kā nesaprotamu paradumu kopums, kā mūris, kas apmulsina un neļauj saredzēt būtisko. Stāvoklī, kas lielā mērā atgādina paša Mārtiņa Lutera jau pieminēto raksturojumu Mazā Katķisma pirmizdevuma priekšvārdā, šis katķisms mums atklāj visu Lutera nozīmi un vērtību ne vien savam laikam, bet arī mūsu dienām. Meklētājam un vaicātajam Mazais Katķisms kļūst par skaidro, būtību atklājēju atbildi. Desmit Baušļi, kas sevī ietver cilvēka attiecības ar Dievu un līdzcilvēkiem, Lutera izskaidrojumos Mazajā Katķismā atraisīti no pavēles un aizlieguma cietās bardzības. Tie visi nolikti uz Kristus mīlestības baušļa pamata. Mīlestība uz Dievu un tuvāko ir tā, kas reizē “pavēl” un “aizliedz”, novērsdama ļaunumu un grēku un celdama tikumu un krietnumu, ko nespēj nekāda likuma bardzība un asums vien panākt. Un vai iespējams skaidrākas dot mērauklas mūsu ticības attiecībām ar Dievu kā tās, kas saskan ar mūsu Pestītāja prātu un kā tās izteic pirmā Baušļa izskaidrojums – “bīties, mīlēt un uz Viņu cerēt”- ? Un tāpat Ticības apliecības izskaidrojumā Mārtiņš Luters ir ikvienam saprotamā, skaidrā veidā ietvēris visus ticības pamatus, nedaudz teikumos izteikdams visu tās būtību.

Tā Mārtiņš Luters un viņa ticības pamatu noskaidrotāja darbs ir ieguvis mūsu laikam jaunu nozīmi un vērtību. Viņš vārda labā nozīmē kļūst “laikmetīgs” un “moderns” mūsu dienām, dodams uz cilvēka dzīves nopietnākajiem jautājumiem un dvēseles prasībām savu skaidro, tiešo un visaptverošo atbildi, kas ietverta šai mazajā katķisma grāmatiņā, kas savu nemainīgo vērtību ir paturējusi gadusimtiem cauri.

Mums, Luteriskās Baznīcas locekļiem, šī atcere līdz ar to kļūst par īpaša prieka un pateicības iemeslu. Pateicībā Dievam par dārgo dāvanu, kas mums dota ar Mazo Katķismu, mēs līdz ar to apzināmies īpašo uzdevumu, kas mums uzticēts visā kopīgajā kristīgajā Baznīcā - turpināt Mārtiņa Lutera darbu, kurš nebija atraisījies no kristīgās Baznīcas senajiem, kopīgajiem pamatiem un nav gribējis izveidot kaut ko jaunu, savu, bet gan aicinājis pievērsties par jaunu un visā nopietnībā Evaņģēlijam un skaidro-tajiem ticības pamatiem un patiesībai.

Mūsu ticības tēvs Dr. Mārtiņš Luters savā Mazajā Katķismā bez 10 svētajiem Dieva baušļiem, Ticības apliecības (Credo) un Svētās Lūgšanas izskaidro arī evaņģēliskās Baznīcas abus sakramentus: kristību un sv. altāra sakramentu. Luters raksta:

Kas ir kristība?

Kristība nav ūdens vien, bet tāds ūdens, kas caur Dieva pavēli iestādīts un ar Dieva vārdiem savienots.

Kādi ir šie Dieva vārdi?

Mūsu Kungs Jēzus Kristus sacīja: “Eita pa visu pasauli un darait par mācekļiem visus ļaudis, tos kristīdami Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.” (Mt. 28, 19).

Ko dod jeb ko līdz kristība?

Kristība dara, ka grēki top piedoti, tā pestī no nāves un velna un dod mūžīgo dzīvi visiem, kas tā tic, kā Dieva apsolījuma vārdi māca.

Kādi ir šie Dieva apsolīšanas vārdi?

Mūsu Kungs Jēzus Kristus saka: Kas tic un top kristīts, tas taps svēts, bet, kas netic, tas taps pazudināts (Mk. 16, 16).

Kā ūdens var darīt tādas lielas lietas?

Ūdens to tiešām gan nedara, bet tie Dieva Vārdi, kas pie tā ūdens klāt, un tā: ticība, kas uzticas tādiem Dieva Vārdiem ūdenī. Jo bez Dieva Vārdiem tas ūdens ir tikai ūdens vien un nav nekāda kristība, bet ar Dieva Vārdiem tas ir kristība, proti, tāds ūdens, kas žēlastības un dzīvības pilns, un mazgāšana uz atdzimšanu Svētajā Garā, kā svētais Pāvils saka: “Dievs mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc savas apžēlošanās, ar mazgāšanu atdzimšanā un atjaunošanos Svētajā Garā, ko Viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju, lai, Viņa žēlastībā taisnoti, mēs kļūtu cerētās mūžīgās dzīvības mantinieki. Šis Vārds ir patiess” (Tit. 3, 5-8).

Ko nozīmē tāda ūdens kristība?

Tā nozīmē, ka vecajam Adāmam mūsos ikdienas caur nožēlošanu un atstāšanos no grēkiem būs tapt noslīcinātam un mirt ar visiem grēkiem un ļaunām kārībām, un atkal ikdienas tapt un izcelties jaunajam cilvēkam, kas taisnībā un šķīstībā Dieva priekšā dzīvo mūžīgi.

Kur tas rakstīts?

Svētais Pāvils saka: “Jo mēs līdz ar Kristu kristība esam aprakti nāvē, lai tāpat kā Kristus sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušajiem, tāpat arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē” (Rom.6, 4).

Kas ir Svētais Vakarēdiens?

Tā ir mūsu Kunga Jēzus Kristus patiesa miesa un asinis, ar maizi un vīnu mums kristīgiem cilvēkiem ēst un dzert no paša Kristus iestādīts.

Kur tas rakstīts?

Tā raksta svētie priecas mācītāji Matejs, Markus, Lūka un svētais Pāvils: Mūsu Kungs Jēzus Kristus tanī naktī, kad tas lapa nodots, ņēma maizi, pateica, pārlauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: “Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums top dota; to darait, mani pieminēdami.” – Tāpat Viņš ņēma arī biķeri pēc vakarēdiena, pateica un deva to tiem, sacīdams: “Ņemiet un dzeriet visi no tā, šis biķeris ir jaunais iestādījums manās asinīs, kas par jums un par daudziem top izlietas par grēku piedošanu. To darait, citkārt jūs to dzerat, mani pieminēdami” (Mt. 26, 26-28, Mk. 14, 22-24, Lk. 22, 19-20 l.Kor. 11, 23-25).

Ko palīdz tāda ēšana un dzeršana?

To mums māca šie vārdi: “par jums dota” un “izlietas par grēku piedošanu”, proti, ka mums Svētā Vakarēdienā grēku piedošana, dzīvība un mūžīga svētība ar tādiem vārdiem top dota; jo, kur grēku piedošana, tur arī dzīvība un mūžīga svē-tība.

Kā miesīga ēšana un dzeršana var darīt tādas lielas lietas?

Ēšana un dzeršana vien to nedara, bet tie Vārdi, kas tur stāv: “par jums dota” un “izlietas par grēku piedošanu”. Šie Vārdi pie miesīgas ēšanas un dzeršanas Svētā Vakarēdienā ļoti cienījami, un, kas šiem Vārdiem tic, tam notiek, ko tie sola un kā tie skan, proti, grēku piedošana.

Kas tad tādu Vakarēdienu bauda cienīgi?

Gavēt un ārīgi sataisīties ir gan laba lieta, bet tas ir cienīgs un īsti labi sataisījies, kas tic šiem Vārdiem: “par jums dota” un “izlietas” par grēku piedošanu”. Bet, kas šiem Vārdiem netic vai šaubās, tas ir necienīgs un nav labi sataisījies, jo tie Vārdi “par jums” prasa visai ticīgas sirdis. 

 


 

Copyright 2008; Created by MB Studija »