|
EVAŅĢĒLISKI
LUTERISKĀS BAZNĪCAS
dievkalpojuma
telpas iekārtojums
un
dievkalpojuma noturēšanai nepieciešamais inventārs
A.
ALTĀRIS.
Akmens
vai koka veidots, izgreznots paaugstinājums.
Aiz
altāra
vai pāri altārim mēdz būt altāra
glezna, kurā
attēlots kāds
notikums
no Svētajiem
Rakstiem.
Altāra
glezna (vai gleznas, ja to ir vairākas) parasti ietverta lielākā
veidojumā, kas aizņem dažreiz visu sienu aiz altāra un pastāv no
mākslinieciski veidotiem kokgriezumiem. Dažreiz altāra gleznas
vietā ir tikai šādi kokgriezumi (tēli).
Uz
altāra
(un arī uz sētiņas, ja tāda ir ap altāri) klāj altāra
segas ("paramentus").
Šīs
segas ir dažādās krāsās: baltas, melnas, zaļas, sarkanas,
violetas - atkarībā
no baznīcas svētku laika un
dievkalpojuma
rakstura.
Šīs
segas (paramenti) izrotāti izšuvumiem.
Pāri
šīm segām altāra virspusi mēdz vēl pārsegt baltām
segām.
Kad
altāris
sakārtots dievkalpojumam,
uz tā novietoti:
1.
Krucifikss -
krusta zīme
ar Pestītāja Jēzus Kristus attēlu.
Krucifikss var būt
kokā griezts vai metāla (sudraba).
2.
Vismaz divi svečturi
ar
svecēm.
Svečturi
var būt vienai, trīs vai vairāk svecēm katrs. Svečturi parasti
ir metāla, dažreiz var būt koka (redaktors:
cituviet, daudzkārt RF uzsvēra, ka svečturim jābūt kas “tur
uguni”. Nekādā gadījumā nedrīkst būt koka svečturis)
vai kristāla, parasti sudraba.
3.
Bībele
- Vecās
un Jaunās Derības Svēto Rakstu grāmata,
bieži
sudraba kalumiem.
4.
Agenda -
dievkalpojuma kārtības
grāmata.
5. Ja
dievkalpojums notiek ar Dievgaldu (Svēto
Vakarēdienu), uz altāra novietoti arī Dievgalda
piederumi
(Sakramenta
trauki, Svētā Vakarēdiena trauki):
a)
Biķeris
(Kauss) - vīnam;
b)
Patēna
(Oblātu, Dievmaizes šķīvītis), kas pārklāti ar īpašu izšūtu
sedziņu.
Bez tam
arī
vēl vīna
trauks
(kanna) un Dievmaizes
kārbiņa. Visi
šie Sakramenta (Dievgalda) piederumi mēdz būt no sudraba un
iekšpusē zeltīti.
6. Uz
altāra
var novietot arī vāzes
ziediem
(stikla,
kristāla,
porcelāna, māla (redaktors:
cituviet, daudzkārt RF uzsvēra, ka nedrīkst māla priekšmetus
likt uz altāra),
metāla).
B.
KANCELE.
Tā
parasti atrodas apmēram baznīcas telpas vidū un ir paaugstinājums,
no kura saka sprediķi.
Kancele
mēdz
būt no koka. Viņas dažādās daļas: kāpnes, malas, pults - ir
bieži vien mākslinieciski darinātas kokgriezumos vai apgleznotas.
C.
SOLI.Baznīcas
telpā novietoti soli dievkalpojuma apmeklētāju sēdēšanai.
Arī
soli ir dažreiz rotāti kokgriezumiem un gleznojumiem.
D.
LUKTURI.Baznīcas
telpas apgaismošanai un rotāšanai lietoti lukturi svecēm vai
elektriskām spuldzēm.
"Kroņlukturi"
(viens vai vairāki) - daudzām svecēm vai
spuldzēm
- parasti iekārti baznīcas telpas centrā vai vidus
ejā.
Mazākie
("Bra" tipa u. tml.) var būt izvietoti baznīcas telpas
dažādās
vietās, galvenā kārtā gar sienām.
E.
Bez
tam baznīcas
telpā var atrasties:
Kristījamais
trauks (bļoda)
- metāla (sudraba) trauks, kurā ielej kristījamo ūdeni, kad
notiek kristīšana.
Dziesmu
grāmatas,
kuras
draudze lieto dievkalpojuma laikā.
Tāpat
baznīcas telpā var atrasties priekšmeti, kam gan ir celsmes
raksturs, bet kas nav tieši dievkalpojumā nepieciešami:
garīga
satura gleznas,
piemiņas
plāksnes.
Katrā
baznīcā atrodas arī ziedojuma
(upura) trauki (viens
vai vairāki), kuros dievkalpojuma apmeklētāji var nolikt savus
labprātīgos ziedojumus baznīcas vajadzībām.
Tie var
būt
metāla vai koka.
F.
Baznīcas
telpās tāpat var atrasties
dievkalpojumā nepieciešamie garīdznieku
(mācītāju) tērpi:
1.
Talārs
- melns, plats un garš ietērps, ko garīdznieks uzģērbj, noturot
dievkalpojumu.
2. Balti
krādziņi,
kas valkājami pie šī tērpa.
3.
Befchens
- neliela, baltas drēbes,
izšūta divdaļīga kakla saitīte, kas arī lietojama pie talāra.
4.
Garīdznieka
(prāvesta, mācītāja) amata
krusts
- sudraba vai apzeltīts krusts ar ķēdi, ko garīdznieks valkā
dievkalpojuma laikā.
G.
ĒRĢELES
-
mūzikas
instruments, kas pastāv no daudz stabulēm, kas sakopotas
"reģistros".
Ērģeles
parasti novietotas balkonā, kur tās aizņem ar savu izbūvi lielāku
telpu.
(Šis
raksts iesniegts Reliģiju kultu lietu pilnvarotajam A. A. Sacharovam
uz viņa pieprasījumu 1979.gada 1.jūnijā).
Ar
parakstu - R.Feldmanis,
Katlakalna
ev. lut. draudzes mācītājs
Divi
šī
raksta noraksti iesniegti Archibīskapam J.Matulim 1979. gada 1.
jūnijā.
| 
