Feldmanis R., lic., theol., profesors. Teoloģijas fakultātes jauno studentu saimei. // Svētdienas rīts. – 1990. – 9. septembrī. – Nr.16 (1056). – 2.lpp.
Mācītājām, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesoram, Robertam Feldmanim pērnmēnes palika 80.
Teoloģijas fakultātes jauno studentu saimei.
Pēc piecdesmit gadu pārtraukuma Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte atkal pulcina studējošo saimi. Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Teoloģijas seminārs, kurš nu jau tepat divdesmit gadus savos ierobežotajos darbošanās apstākļos bij apzinīgi pūlējies sniegt saviem studentiem teoloģisko izglītību akadēmiskajā līmenī, tagad kā straumīte ir ieplūdis fakultātes plašākā, dziļākā gultnē.
Apsveicu Jūs, jaunie komiltoņi un komiltones,ar Jūsu studiju izvēli un izturētajiem iestājpārbaudījumiem! Mums, vēl atlikušajiem mūsu agrākās fakultātes bijušajiem studentiem, ir gandarījuma prieks par šo Jūsu izvēli, kuras vērtību un skaistumu Jūs piedzīvosiet studējot tā, kā to esam piedzīvojuši mēs, joprojām dziļi izjuzdami savu teoloģijas studiju ne ar ko neaizstājamo vērtīgo ieguvumu.
Kas esat Jūs tagad un uz ko ved Jūsu uzņemtais ceļš? Vispirms Jūs, protams, esat mūsu Universitātes studenti, kas sniedzaties pēc augstākās - akadēmiskās - izglītības, kā tas ir arī ar studējošo jaunatni pārējās fakultātēs. Bet teologu iezīmē arī vēl kaut kas īpašs. „Dievbijība ir visas gudrības iesākums” - ir teikts Svētajos Rakstos. Šie vārdi liek atcerēties, ka teoloģija mūsu kultūras pasaulē bija tā, kas kļuva par visas izglītības sākumu un pamatu. Jau gandrīz pirms gadu tūkstoša uz teoloģiskās izglītības pamata ir augušas un izaugušas mūsu kultūras pasaules universitātes ar to tagad plaši sazaroto zinību kopumu.
Izšķiršanās nodoties teoloģijas studijām satur sevī līdz ar to vēl kādu dziļāku un tālāku aicinājumu, ko Jēzus izteica savā uzaicinājumā zvejniekiem jūras krastā – „sekojiet Man”. Šie cilvēki, atstājuši visas lietas, sekodami Jēzum, kļuva Viņa mācekļi. Ne vienmēr visu izprazdami, brīžam nedroši un samulsuši, bet vienmēr Viņa klātbūtnes godības un varenības pārņemti, pēc pārbaužu pilnām gaitām, Viņi bij kļuvuši tie, kas meta tīklus pasaules plašajās ļaužu jūrās un sapulcināja Kristus Baznīcā tautu tautas, ļaužu miljonus.
Kristus dažādi uzrunā cilvēkus viņu dzīvē, uzaicinādams tos sekot Viņam, kļūt par Viņa mācekļiem, par Viņa Patiesības apliecinātājiem. Bet teologs ir tas, kurš šo Kristus uzaicinājumu- „Nāc Man pakaļ”, saņem tiešā, spilgtā, skaidri izteiktā veidā. Visa studiju gaita teologam ir ieraudzīt, uzklausīt, iemīlēt Viņu, kļūt Viņa sekotājam visā dzīvē un darbošanā, ar skatu, vienmēr pievērstu Viņam.
Pārkāpjot šai laikā sava mūža devītā gadu desmita slieksni, saņemu to kā īpašu Dieva dāvanu, - piedzīvot šo izcilo notikumu mūsu Baznīcas un tautas garīgajā augšupejā un ne ar ko nesalīdzināmo prieku, redzēt, ka mūsu tautas jaunatne, par kuru dažkārt dzirdēti skarbi vārdi, pēc pusgadsimta ilgās garīgās nomāktības ir kā zaļoksns stāds, kas spēcīgi sniedzas pretī Patiesajai Gaismai, Kristum.
Roberts Feldmanis,
lic., theol., profesors
1990. gada augustā.
|