Feldmanis R., profesors. Pavasaris janvārī. // Svētdienas rīts. – 1993. – 7. februāris. – Nr.5 (1113). – 2., 7.lpp.

Pavasaris janvārī

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārkārtas Sinode 26. janvārī mirušā arhibīskapa Kārļa Gailīša vietā par Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapu ievēlēja Saldus Sv. Jāņa draudzes mācītāju Teoloģijas fakultātes lektoru Jāni Vanagu.

Jaunievēlētais 35 gadus vecais arhibīskaps jau pirms ordinācijas mācītāja amatā teoloģijas studiju laikā bija atbildīgi un rosīgi iesaistīts aktīvā draudzes darbā, kas turpmākos gados izauga par plašu; vispusīgu un spēcīgu gara celsmi Saldus draudzē. Tajā pašā laikā pēc pabeigtām teoloģijas studijām klāt nāca vēl tālākas studijas un mācību spēka akadēmiskais darbs Teoloģijas fakultātē.

Jaunievēlētais arhibīskaps stājas savā atbildīgajā amatā kā mūsu Baznīcas garīgo darbinieku jaunās paaudzes pārstāvis, ne vien aizvietodams aizejošos, bet arī kā pirmais parādīdams un pierādīdams, ka šī jaunā paaudze, nopietna savā Kristus aicinājumā, ir sasniegusi garīgo izaugsmi pārliecības dziļumā un atbildības izjūtā un, neraugoties uz grūto izaugsmi aptumsuma un garīgo spaidu laikā, paturējusi sevī neizdzēstu Svētā Gara dzirksti.

Varētu likties, īpaši ārpus Latvijas un mērojot ar tā sauktajām "normālās dzīves" mērauklām, ka arhibīskaps vēl ir gados jauns. Dieva laikamēri ir citi. Mēs daudzi savā dziļi nopietnajā dzīves pieredzē zinām, ka pat viena diena vai stunda smagajā garīgās pastāvēšanas un apliecināšanas cīņā ar tumsas spēku uzmācību stāv tuvu martirijam, kas atsver daudzus bezrūpīgas eksistences gadus. Šajā garīgās izaugsmes un pastāvēšanas cīņā kā kristīgs cilvēks un draudzes gans ir garīgi kaldināts mūsu jaunais arhibīskaps, cieņu un mīlestību mantodams no tiem, kuriem bija vēlēts viņu pazīt un vērot. Mūsu tautas daļa, kas bieži vien slepenībā — kā senie kristieši savās katakombās — pulcējās ap ticības spēka pilno, jauno teoloģijas studentu, ap savas draudzes drosmīgo mācītāju, kopā ar viņu stiprinādamās Dieva svētajā Vārdā un kopīgā lūgšanā, kopā ar viņu nesot un izciešot bezdievības slogu un pazemojumus, tagad, Dievam pateikdamās un aizlūdzot, pulcējas ap savu Baznīcas Virsganu, ap savu arhibīskapu.

Šī pieredze, kas gūta smagajā līdzi ciešanā un pastāvēšanā kopā ar savu Baznīcu un latviešu tautu, tagad iekļaujas jaunā arhibīskapa darba uzdevumos un mērķos kā neaizvietojams, neatsverami vērtīgs ieguvums, kas īsti ļauj izprast lielā uzdevuma vienreizīgumu mūsu nopietnajā šodienā un paver ieskatu, to pildot. To neatsver un nespēj dot nekāda informācija, nekāda "iedziļināšanās problēmās", te ir nokāpšana pašu dziļumu dziļumos.

Mana mūža laikā — tagad jau gara acīm skatāma — ir nomainījusies vesela Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas virsganu rinda. Mūsu pirmajam bīskapam Kārlim Irbem sekoja arhibīskapi Teodors Grīnbergs, Gustavs Turs, Pēteris Kleperis, Jānis Matulis, Ēriks Mesters un Kārlis Gailītis. Ar pirmā bīskapa Kārļa Irbes atteikšanos no amata 1932. gadā, nepakļaujoties ārpusbaznīcas spēku spiedienam, zuda episkopata būtības dziļā izpratne un 1922. gadā tapušās neatkarīgās tautas Baznīcas stāvoklis. Baznīcas augstāko priekšnieku spožākais nosaukums būtību nemainīja. Jo sevišķi to lika sajust okupācijas laiks, nolemdams Baznīcu beztiesības un varmācības žņaugiem un nāves draudiem.

Šis "Bābeles gūsta" laiks nu ir pāri. Dieva roka, kas lika sevi sāpīgi just, pēkšņā nāvē paņemot arhibīskapu Kārli Gailīti, tajā pašā laikā vērusi durvis jaunam sākumam. "Nakts ir pagājusi, diena ir tuvu klāt nākusi, noliksim tumsas darbus un tērpsimies gaismas ieročos." Ir atkal atvēries ceļš uz Latvijas evaņģēliski luterisko neatkarīgo tautas Baznīcu. Jauna paaudze ir nākusi, lai turpinātu un piepildītu, ko tēvi bija sākuši. Mūsu jaunatne, kas tagad dedzīgi tver Svētos Rakstus, lūdz Svēto Sakramentu dāvanas, atvērdamās Jēzus Kristus patiesībai, ir jau modusies un piepilda aizejošās paaudzei sirdi ar prieku un pateicību Dievam. Jaunais arhibīskaps, ir šīs mostošās Latvijas jaunatnes vidū, viņu Virsgans — viens no viņu pulka. Mūsu lūgšanas, svētības vēlējums un mīlestība lai viņu pavada.

Mācītājs ROBERTS FELDMANIS,

profesors