Lk.12:32-38

• Klausīties audio failu - kasete 0002.1.
  

[Žēlastība un miers lai ir jums no Dieva, mūsu] Tēva, un mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus! Āmen.

Uzklausi, kristīgā draudze, šīs dienas Svēto Evaņģēliju, kas ir rakstīts pie Lūkas evaņģēlija 12. nodaļā!

32 Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums piešķirt valstību!

33 Pārdodiet savu īpašumu un izdaliet to nabagiem, gādājiet sev naudas makus, kas nepaliek veci, neizsīkstošu mantu debesīs, kur zaglis nevar piekļūt un ko kodes nevar maitāt.

34 Jo, kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.

35 Lai jūsu gurni ir apjozti, un jūsu lāpas lai deg;

36 Esiet līdzīgi ļaudīm, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tam tūdaļ varētu durvis atvērt, kad tas nāks un klauvēs.

37 Svētīgi tie kalpi, kurus kungs pārnākot atrod nomodā, tiešām, es jums saku, ka viņš, apsējis priekšautu, tos apsēdinās, apstaigās visus un tiem kalpos.

38 Un, ja viņš nāktu nakts vidū vai pirmajos gaiļos un tos atrastu nomodā, svētīgi tie!

Āmen.

          Šis evaņģēlijs, kur Pestītājs uzrunā savus mācekļus, arī ietilpst mūsu Pestītāja ciešanu ceļā, jo savā ciešanu ceļā Tas Kungs un Pestītājs nerunā tikai par to, kas ir Viņa ciešanas, bet Viņš šinīs ciešanās kā līdzdalīgos ietver arī mācekļus. Tā tas ir arī šinī evaņģēlijā, kur Viņš uzrunā savu mācekļu pulku un kur Viņš uzrunā tos, kas būs Viņa sekotāji un Viņa piekritēji. Viņš uzrunā savus sekotājus un piekritējus un savus mācekļus, ar kādu īpašu apzīmējumu – mazais pulciņš. Kaut kā redzēdams un izdalīdams ar šo savu vērtējumu savus mācekļus, savus sekotājus no kāda lielāka vispārējā pulka. Tas notika jau tad, kad Viņš staigāja, pasludinādams, žēlastības darbu darīdams, svētīdams. Ap Viņu bija daudzi, bet ne daudzi no viņiem palika. Ap Viņu bija lieli pulki, un šie lielie pulki viņam uzgavilēja, un ----- [1]bija brīdis, kad no Viņa atstājās gandrīz visi un palika tikai nedaudzi. Kristīgajā draudzē šis vārdiņš mazais pulciņš ir iemantojis laika gaitā tādu lielu, īpatu vērību un nozīmi. Kristīgā draudzē vienmēr ir bijuši cilvēki, kas tā ir mēģinājuši saprast – jā, kas tad ir šis mazais pulciņš, kas ir viņa pazīmes, kas ir tie, kas tur ir sapulcināti, kā tas notiek, kā viņi pulcējas un kādās attiecībās viņi ir ar visiem citiem pārējiem. Un uz šo cilvēku minējumu pamatiem gadu simtiem ilgi ir laiku pa laikam ir veidojušies šādi mazi pulciņi, sadodamies kopā dievbijībā, lūgšanā, labos, krietnos ticības darbos, priekšzīmīgā ( dzīvē, izdalīdamies un arī atdalīdamies no visiem citiem pārējiem, un bieži vien atdalīdamies ar novēršanās, ar zināmā mērā atraidības, kādreiz pat nicinājuma vērtējumu pret tiem, kas paliek ārpusē. Un atkal laiku pa laikam šādi pulciņi rodas, šādi pulciņi --.

          Kristīgā draudze šodien, kā mēs tagad dzīvojam, šinī pasaulē, par kuru mēs pavisam nesen vēl runājām kā par kristīgo pasauli ar kristīgo pagātni, ar kristīgo kultūru, ar kristīgiem dzīves ieradumiem, ar kristīgiem domu gājieniem – šī pasaule mūsu dienās kristīgo draudzi ir nemanot padarījusi par šo mazo pulciņu. Kristīgā draudze ir mazais pulciņš. Ap viņu ir, kaut kādas atmiņas kristīgā kultūrā un ieradumos turēdami vai apstrīdēdami, pulki, masas, kuras iet kādus citus un īpatus ceļus. Ap mums ir daudz augstu namu, mūsu lielā pilsēta mūs apņem visapkārt. Un tikai viens mazumiņš mēs esam šeit. Mazais pulciņš. Kristīgai draudzei šodien nav jāmeklē kaut kā organizēties, izveidoties par kaut kādu mazo pulciņu. Pārējās pasaules, kādreiz arī kristīgi domājošās, kādreiz arī tā sauktajā kristīgajā kultūrā iekusušās pasaules daļas cilvēki ir atstūmuši no sevis tos, kas nododas šīm lietām, kas pārējai pasaulei izliekas pārdzīvotas. Kas ir Kristus, kāpēc ir Kristus, ko Viņš mums dod, kāpēc Viņš mums būtu vajadzīgs? Ja kādreiz šādi jautājumi pat vēl  paceļas, viņi tūdaļ tiek apklusināti: “Mēs dzīvojam jaunā laikmetā, mēs dzīvojam pēc jauniem ideāliem, dzīve ir gājusi tālāk par šīm lietām, cilvēku prasības ir kļuvušas citādas nekā šeit tās, kuras ir satvertas šajās kristīgās ticības piemiņās, iekārtojumos, rakstos.” Tāds ir šis -------

          Tas mazais pulciņš ir pulcināts ap Jēzu Kristu. Tā ir Viņa pirmā lielā dāvana (?).[2] Tie ir tie, kuriem šis vārds nav tukšs vārds. Tie ir tie, kuriem viņa piemiņa – tā kā šī piemiņa, kad mēs Ciešanu laikā pieminam Viņa sāpes – ir tādas pat līdzi sāpes Viņa sāpēm. Kaut kādas lielas, dārgas saites nav ne sarautas, ne saraujamas, viņas uztura cilvēka dzīvi, cilvēka dvēseli, prātu un spēku pie sevis. Un Viņa rokas pāri mums ----- – mīlestībā, pacietībā. Mazais pulciņš…..

          Šis mazais pulciņš nav atstāts tikai kā kāds atmiņu glabātājs, tikai kā kaut kā bijušā apcerētājs un ---------, kā to pasaule mēdz sacīt, kā to mums toreiz sacīja kristīgās ticības aktīvie vajātāji. Viņi teica: “Kristīgo laiks ir pagājis. Arī viņu mazākie pulciņi ir iznīcināmi un iznīks.” Viņus nomainījuši citi nicinātāji un citi postītāji, kas domā to pašu, tikai šie līdzekļi ir citādāki. Šī kristīgās ticības atraidīšana, šī kristīgo nonicināšana, nostumšana pie malas – tā ir joprojām, tā rada šo norobežojumu starp mazo pulciņu un lielo vispārējo ļaužu pulku.

          Vai tas ir kāds atlikums, kuram ir jāiznīkst un jāizsīkst? Vai tas ir tā, kā tas mēdz būt ar lielām jūrām, ka viņām beidzot sāk izžūt viņu ūdeņi un beidzot paliek tikai kādas nelielas peļķes, un arī tās beidzot pāraug ar niedrām un sūnām un aiziet bojā? Tā domā šī pasaule. Tā domā šī pasaule, ka viņa stāv pie kristīgas ticības iznīkšanas sliekšņa, pie viņas beidzamā elpas vilciena, un tas mazais pulciņš, kāds vēl kaut kā turas, vēl kādos mūros ietvēries, – tas iznīks pats no sevis.

          Tas Kungs un Pestītājs šinī lielajā pacietības pārbaudes laikā savas draudzes locekļiem saka: “Nebīsties, mazais ganāmais pulciņ, nebīsties! Tēva nodoms ir cits. Tēva nodoms ir dot tev valstību.” Pasaule paiet, un viņas kārība. Dieva prāts ------.Ir kāds no atgādinājumiem, kas arī mums ir šodien, – nebīsties! Esiet kā tādi, kas savu kungu gaida! Tas ir tas spraigums, ka mēs kādu gaidām. Jo augstāks ir tas nācējs, jo ----āka ir mūsu dvēsele. Mūsu uzmanība un mūsu laiks, mūsu atpūta un mūsu miers, mūsu darbs un mūsu dzīves ceļš ir viss zem šī viena. Gaidīšana. Tāds (?) ir šis lielais atrisinātājs un piepildītājs. Tas īpatais ir tas, ka šie atrisinājumi un piepildījumi, viņi nebūt nav tie, par kādiem kādreiz cilvēki iedomājas, kā atrisināt tādas īpaši grūtas, sarežģītas lietas. Senie jūdi domāja, ka viņu politiskais slogs, viņu lepnuma nomāktība tiks atrisināta ar to, ka ienāks valdnieks viņu starpā un satrieks visus okupantus un visus pāri darītājus, un cels valdnieku tronī, kas ar savu šķēpu satrieks visus ienaidniekus un visus zaimotājus. Tas nenotika! Bet tas, kas atnāca, tas neatnāca, lai pasaules varu lauztu un viņu pakļautu savai pavēlniecībai. Viņš ir atnācis, lai atnestu savu valstību. Savu valstību, kuras saknes ir šeit, šinī pasaulē, un kuras augļi ienākas tās debesīs. Un par šīm saknēm runā šodien Pestītājs. Šīs saknes sakņojas mūsu ikdienas dzīvē un viņas veidos (?).

          Nekrājiet sev mantas, ko saēd kodes un rūsa! Dariniet sev drēbes, kuras pastāv mūžīgi! Dariniet sev makus, kuros sakrājas ne zelts vai sudrabs, bet sakrājas Dieva valstības dārgumi un vērtības. Pārdaliet savas mantas! Izdaliet! Dodiet tiem, kam viņas nava, dalieties ar to! Cik vajaga cilvēkam? Lai tikai tas tiek, kas ir vajadzīgs saknēm, lai koks būtu dzīvs! Viņam ir vajadzīga veldze, kas veldzē šīs saknes un uztur viņa dzīvību. Un tā jums ir! Un tā jums ir Viņa svētajā patiesībā, Viņa dārgajos iestādījumos. Tā ir arī tā veldze, kas mūsu saknes atdzīvina, ka mēs visā savā nevarībā ar to, kas saujā iraid (?) tik maz, varam darīt bagātus tos, kam mēs to (?) dodam. Krājiet sev mantību debesīs! Krājiet šos augļus, kas izaug uz šīs pacietības, uz šīs mīlestības, labdarības, uz šīs uzticības savam Kungam! Un pienāks tās ne te, redzamajā skatījumā, ne tikai jaušamā veidā, ne tikai tanī sirds iepriecā, kādu dod tas, ka mēs piederam un ka mēs visas lietu nododam Viņa ----. Īstie augļi – manta, ko nesaēd nekādi postītāji. Sakrāta ---------.

          Tātad nāks! Tātad nevis noliektībā un pazemībā zem varām un spēkiem, kas nicina, kas nogrūž nost no dzīves ceļa. Lūk, Tēva prāts un roka, kas valda(?). Lūk, valstība, kurā Viņš savā svētajā augstumā un pilnībā vada un valda, un kur Viņš, atnākdams, sūtīdams šeit savus -----, atklāj-- ar to, ka Viņš pats ------------šīs valstības ------ . Tai pacietības izaugsmē, tai upura labprātībā, sava Pestītāja godam un mīlestībā uz Viņu. Viņš nāk pats, lai kalpotu saviem kalpiem, lai klātu viņiem galdu, lai sēdinātu viņus-----

          Dzīve nav tikai šīs kalendāra lapiņas, kuras beidzot mēs noplēšam nost, un tad beidzamo kalendāra lapiņu, un nav nekā vairāk. Bet tā sauktā pasaule domā, ka tā tas ir, ka tālāk par kalendāra lapiņu mēs neaizejam. Un tāpēc vajag ņemt, raut, meklēt, tvert! Ne rīts, ne vakars, ne diena, ne nakts – jāskrien, jāsteidz, lai kāds neaiziet priekšā, lai kādam nav vairāk! Nezin kas jāpaspēj(?). Nav laika! Patiesi, nav laika! Patiesi... Patiesi, ir viens ierobežojums ----, kam vairāk nekā šo ierobežojumu, kā tās noplēstās, jau izkaisītās kalendāra lapiņas.

          Kam nav, no tā tiks atņemts arī tas, kas viņam bija. Kāda drausmīga patiesība. Kāds drausmīgs spriedums. Un viņš pieder pie Dieva valstības. Tāpēc Dieva vārds mums saka: “Nepaturi to, kas iznīks! Dali un dod! Vairo savu mantu debesīs! Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ!” Tēva labais prāts ir dot tev valstību, un tas ir kaut kas cits nekā sēdēt tronī un --- Tas ir kaut kas tāds, kam mums nav vēl vārdu un kur nesniedzas mūsu domas, kamēr mēs esam vēl šeit, šinī pasaulē. Tai brīdī, kad Viņš nāks – negaidītais – celdamies no savas valstības augstumiem, lai nāktu -----. Tai laikā -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------.

Ilgodamies pēc šī -------, redzēdami tikai šo iztukšotības ----------------------- tas pats ------------------------- Ķēniņš ---------------- godībā, ko Viņš sapulcējis ---------------------------------------

Āmen.

          Savā lūgšanā mēs vispirms pateicībā pieminam Viņa žēlastību, ka Viņš ir dziedinājis brīnišķi Aināru, kas ar ļoti smagu operāciju ir slimnīcā un piedzīvojis brīnišķīgu atveseļojumu. --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

          Kungs Jēzu Kristu, mīļais Pestītāj, Tu augstās Tēva valstības -----! Mēs Tevi teicam, mēs Tevi slavējam par Tavām ciešanām un sāpēm, mēs staigājam tumsā un redzam to, kas ir Tavs lielais un svētais upuris par katru no mums. Ļauj, ka mēs Tev sekojam ------ godbijībā ! ----- pagodinām Tevi savā, kad mēs paši ------------. Apžēlojies par Tavu svēto kristīgo draudzi, par Tavu mazo pulciņu, kas kļuvis neliels un tomēr -----. Svētī mūsu mīļo garīgo māti – mūsu evaņģēliski luterisko Baznīcu! Svētī mūsu arhibīskapu Jāni Vanagu, kuru Tu esi licis Tava ganāmpulka vadīšanai, piešķir viņam visu spēku un žēlastību! -------------- gaišums ---------------------------- Svētī visas draudzes, visus draudzes ganus, darbiniekus, locekļus, visus Dieva lūdzējus, visus izsalkušos un izslāpušos pēc patiesības, visus tos, kas meklē gaismu un -------  un satvert tavu patiesību, visus noskumušos un apbēdinātos, un pacietīgos – panešanās, trūkumos un bēdās, viņu nopūtās un lūgumos pēc palīdzības ----. Apžēlojies par visiem mūsu tautā! Mūsu tauta ir pārbaudīta smagos, drūmos pārbaudījumos, bezdievības, grēka, varmācības, izvirtības plūdos. Pasargi mūsu tautu no briesmām un nelaimēm, kas var draudēt no ārpuses un no iekšpuses izārdot, izpostot -----! Apžēlojies par visiem, kas ir ciešanā, paciešanā, panešanā, grūtumā, ----- sāpēs, vecuma vārgumā un nespēkā ---! Un kad mūsu dienu mērs būs pilns, Tu mums liksi atstāt šeit visas lietas, un mēs lūdzam – Kungs Jēzu Krist, piemini mūs, ļauj mums būt tur, kur Tev tiek sacīta slava un pateicība! ----- Tavu žēlastību, kas dārgāka  par dzīvību! Paklausi mūs! Aizstāvi mūs pie Tēva mūsu lūgšanā, kā Tu to esi solījis!

Kungs Jēzu Krist, Tu Kungs un Dievs, Tu Kungs un Dievs, paklausi, ko mēs lūdzamies! Āmen.

(Tālāk ziņojumi par dievkalpojumiem ikdienā un Lieldienu laikā, par Bībeles stundu, katehēzi, Svētdienas skolas nodarbībām, draudzes sapulci, iecerētajiem apkārtnes sakopšanas darbiem. Pūpolsvētdienas dievkalpojumu vadīs arhibīskaps Jānis Vanags.)

Tas Kungs lai svētī un pasargā jūsu sirdis un domas Kristū Jēzū uz mūžīgo dzīvošanu! Āmen.