|
Materiāli no mācītāja Jāņa
Šmita arhīva. Ierakstīti 2019.g. (O.Skrodelis, M.Ziemelis).
Materiālus pēc digitalizēšanas ir plānots nodot Ilmāram
Rubenim.
-------------------------
A.D.1993.gada
14.novembris
Prof.Roberts
Feldmanis
Radiosprediķis
Jēzus
saka: “Ja jūs paliekat manos vārdos,
jūs
patiesi esat mani mācekļi, un jūs atzīsit
patiesību,
un patiesība darīs jūs brīvus.”
(Jņ.8:31b-32)
Nupat
ir pagājušas divas piemiņas dienas, kuras dievkalpojumos un
piemiņas brīžos visā pasaulē svētīja evaņģēliski ticīgie
kristieši, to starpā arī mūsu Latvijas evaņģēliski
luterticīgie. Šīs divas dienas ir Reformācijas dienas atcere
31.oktobrī un reformātora Mārtiņa Lutera dzimšanas diena –
10.novembris. Šīs atceres pievērš mūsu skatus pagātnes
notikumiem, bet aicina arī lūkoties nākotnē, vērojot
Reformācijas kustības likteņus.
Roma.
Pāri pār tās plašo namu jūru augstu paceļas Svētā Pētera
baznīcas kupols. Šī krāšņā, pasaules lielākā baznīca, uz
kuru plūst lieli dievlūdzēju pulki ir visas Romas Katoļu baznīcas
garīgais simbols un centrs, kuras iespaids izplūst pār visu Katoļu
baznīcu visā pasaules plašumā. Reformācijā, ticības
atjaunošanas kustībā un ar to saistītajos notikumos šai baznīcai
piekrīt kāda īpaša nozīmes pilna loma. Reformācijas kustības
sākumu ir pieņemts skaitīt ar 1517.gada 31.oktobri, kad
Vitenbergas universitātes teoloģijas profesors, teoloģijas doktors
Mārtiņš Luters, Augustīniešu eremītu ordeņa mūks un šī
ordeņa klostera iecirkņa subvikārs piestiprināja pie Vitenbergas
pils baznīcas rakstu latīņu valodā ar 95 teikumiem – tēzēm,
uzaicinot pēc tā laika paraduma zinātniekus uz zinātnisku disputu
tā sauktajā atlaižu jautājumā.
Kas
bija šīs atlaides? Visā kristīgajā pasaulē bikts un grēksūdze
saistīta ar savu grēka atzīšanu, sirds nožēlu un grēka
izsūdzēšanu, kurai līdzi iet apņēmība atgriezties no grēkiem,
apņēmība negrēkot un cenšanās izlabot savu vainu. Šis pēdējais
nosacījums var kādreiz izrādīties ļoti sarežģīts, jo kādreiz
vairs nemaz nav iespējams izlabot kādu smagu nodarījumu vai grēku,
piemēram, slepkavību. Viduslaiku baznīca te centās atrast kādu
izlīdzinājumu ar tā sauktajiem gandarījuma darbiem: liela skaita
lūgšanu noskaitīšanu, svētceļojumiem uz svētvietām (ļoti
iecienīti arī uz svēto zemi – uz Palestīnu), relikviju
godināšanu, ziedojumiem baznīcas labā.
Šādu
grēku atlaidi varēja iegūt arī par naudu. Bet tāpat cēlās arī
pretestība. Laicīgie valdnieki, to starpā arī Saksijas kūrfirsts,
laicīgais valdnieks un priekšnieks un citi noraidīja šo atlaižu
izplatīšanu un to noliedza. Pretī daudzreiz stājās arī
priesteri. Viņi juta, ka tiek izārdīta draudzes dzīve un
disciplīna. Bija pretī arī kādi bīskapi, jo tie redzēja garīgo
postu, kas cēlās no šīs tirdzniecības.
Luters
pats, būdams ļoti apzinīgs dvēseles kopējs, smagi cieta bikts
sakramenta noārdīšanu. Bija radusies nepieciešamība ieviest
skaidrību šai sasāpējušajā jautājumā. Un, piestiprinot pēc
tā laika paraduma latīņu valodā uzrakstītās 95 tēzes pie
Vitenbergas pils baznīcas durvīm, Mārtiņš Luters neko citu
negribēja panākt kā tikai zinātnisku disputu ar zinātniekiem
šinī atlaižu jautājumā.
Notika
citādi. Disputs nemaz nenotika, bet tēžu saturs burtiski vēja
ātrumā kļuva zināms visā Viduseiropā. Un arī Rīga jau pēc
desmit dienām turēja tās savā rokā. Uzbangots augsts vilnis. Maz
pazīto Vitenbergas mūku pacēla augstu pāri pasaulei un lika
izveidoties reformācijā skaidrotam Baznīcas evaņģēliski
luteriskajam zaram un tāpat vēl citiem zariem. Arī tās sauc līdzi
par Reformācijas baznīcām. Šķēpi, kurus citreiz cilāja ticības
cīņā, ir nolikti. Ārējā draudzība un sadzīve ir ņēmusi
vietu kristīgās Baznīcas dažādo locekļu starpā, bet
Reformācijas aicinājums – atgriezieties no grēkiem un ticiet uz
Evaņģēliju – ir joprojām palicis visiem laikiem cauri visai
kristīgajai cilvēcei.
Dialoga
jautājums ir vēl šodien aktuāls un dzīvs, tāpat, kā Mārtiņa
Lutera dienās līdz ar Jēzus atgādinājumu: “Ja jūs paliekat
Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit
patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” Reformācija vēl
nav pabeigta – kā apakšzemes upe tā tek zem kristīgās
cilvēces.
Kas
ir Mārtiņš Luters šodien? Kāda ir viņa nozīme šodien? Mārtiņš
Luters ir kļuvis par pasaules sirdsapziņu. Mēs vaicājam un arī
atbildam viņam. Ja mēs arī atvērāmies, tomēr viņa bikts
jautājums mums ir uzstādīts. Uzstādīts katram kristīgajam
cilvēkam. Jautājums par patiesību, par kuru runā Jēzus Kristus.
Jautājums, kurš prasīja toreiz noskaidrošanu sarežģītajos un
kādreiz arī samudžinātajos patiesības jautājumos. Un šis bikts
jautājums mums tagad uzstādīts un mūs pavada, un gaida mūsu
atbildi. Viņa paša atbilde tanī kopsavilkumā, kādu viņš
pateica kā visas Baznīcas dzīves skaidrojuma pamatu un arī
galamērķi, ir satverts tikai šajos vārdos: Jēzus Kristus.
Neviens cits un nekas cits. |
