Debesbraukšanas dienā

Ap.d.1.nod.

Debesbraukšanas dienā.

Pēdējie brīži. Un atkal ir starpība starp to, ko Pestītājs saka un ko mācekļi sajuta un saprata. Tā tas ir visos Kristus dzīves pēdējos notikumos. Mācekļu domas iet citu virzienu. Arī tagad viņi vaicā par šis pasaules lietām un notikumiem. Kungs, vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Izraeļa valstību? Cilvēcīgi saprotams jautājums, jūdiem ļoti tuvs un svarīgs. Lielās cilvēcīgās domas! . . .

Pestītājs aizrāda: jums neklājas zināt laiku un notikumus, kas stāv Debesu Tēva ziņā. Bet cilvēki tomēr vienmēr ir zīlējuši un prasījuši pēc tā. Lai mēs zinātu savu dzīvi iekārtot, t.i., zinātu paši rīkoties.

Kādēļ neklātos zināt? – Mēs Dieva ceļus nevarētu panest, ja mēs to zinātu. Tas ir viens no vissvarīgākajiem iemesliem. Ko mēs darītu šodien, ja zinātu, kas nāks pār mums rīt? Tas pieder pie Dieva žēlastības, ka mūsu nākamais solis ir tikai Viņa ziņā. Tomēr Pēstītājs grib sacīt vairāk. Ja Tēva rokā ir nākošie brīži, arī mēs esam Tēva rokā. Neviens nav šajā pasaulē nācis pēc sava prāta, nedz arī tam likts kārtot savas lietas. Mēs esam Dieva uzdevuma pildītāji īpašā veidā. Un Pestītājs to tagd pasaka mācekļiem: jūs būsiet Mani liecinieki, ejiet pa visu pasauli. Jūs dabūsiet tam spēku! Un tas ir tas brīnišķais. Kas mūs gaida, to nezinām, bet spēks mums tiks dots.

Un mācekļi toreiz pacēla pasauli no tumsas Dieva gaismā. Jūs dabūsiet spēku darīt, paciest, atvadīties, tad kad jūs saņemsiet Svēto Garu. Un tas, lūk, ir svarīgi.

Mācekļiem toreiz Tā vēl nebija, tālab arī viņu pēdējie jautājumi ir vēl tik naivi un tādi kā muļķīgi. Viņi pinās pa šīs pasaules domām.

ŠĪ uguns no debesīm, kurā sadeg viss pārejošais un niecīgais. Kad to izjūt, tad vairs neinteresējas par savu likteni. Tas ir pāri visam, kas šinī pasaulē pastāv.

Jūs piedzīvosit to, ka būsiet Dieva līdzstrādnieki. Tā ir valoda no citas pasaules un gara. Cilvēka prāts to nesēj tvert un tādēļ netur arī par sev vērtīgu. Ar to Pestītājs beidz savu sarunu ar mācekļiem Eļļas kalnā. Un Viņš atstāj to arī mūsu daļā – ne ziņkārība nākotnē.

Kristīgais cilvēks nav tas, ko notikumi nes. Viņš pats ir šo notikumu veidotājs Dieva spēkā. Un atslēga tam ir Svētā Gara žēlastība. Tad mūsu skats pārvēršas, Svētā Gara spēkā.

Āmen.