Stefans

27.12.1978.g.
Pirmā asinsliecinieka Stefana piemiņas diena.
Apustuļu darbi 6. un 7.nodaļā.

Šīs divas nodaļas parāda pirmā asinsliecinieka Stefana darbošanos. Jau no 4.gs. kristīgā draudze ir svinējusi viņa piemiņas dienu 27.decembrī.

Kas bija šis vīrs?

Klausoties runā, ko viņš tura kā apsūdzību tiesas priekšā, mēs redzam, ka viņš ir gudrs un dievbijīgs vīrs, kas pārzina savas tautas Svētos Rakstus. Mēs redzam Stefanu kā mācītu vīru, kas iepazinis tā laika filozofu darbus, sevišķi grieķu. Stefans sekmīgi disputē ar šiem ļaudīm. Viņš ir Svētā Gara, gudrības un krietnuma pilns vīrs. Kā viens no pirmajiem Stefans nācis kristīgā draudzē. Šeit mēs redzam, kā veidojās kristīgā draudze, kas Vasarassvētku dienā dod liecību un viņiem pievienojas liels pulks. Arī tajā laikā ir bijis tā, ka tie ļaudis, kas atbalstīja, bija mazākumā – vairāk priecājās par Kristus priecas vēsti.

Pie Stefana mēs redzam, kā izveidojās draudzes dzīve, jo Pestītājs nav devis nekādus norādījumus, kādai tai jābūt. Pestītājs turējās pie jūdu ieradumiem. Viņš sūtīja mācekļus celt Dieva valstību un aicināja kristīt ļaudis, bet nekādu ietērpu viņš nedeva. Viņš norādīja, ka Svētais Gars būs tas, kas veidos kristīgās draudzes iekšējo un ārējo veidolu. Draudzē tika aprūpētas atraitnes. Vajadzīgi diakoni, kas varētu palīdzēt – apkopt šīs atraitnes. Stefanu mēs šeit redzam ne tikai kā atraitņu apkopēju, bet arī kā Dievvārdu paudēju. Stefans disputē ar tiem, kas izskaidro vecās derības notikumus. Stefans ar gudrību, ticību un Svētā Gara pilns darīja brīnumus un Dieva zīmes ļaužu pulkā.

Lasot apustuļa Pāvila vēstules draudžu bīskapiem, mums liekas, ka tie nav draudzes darbinieki, bet, ka viņu darba lauks ir plašāks. Ar laiku šis nosaukums atbilst tagadējam amatam, bet Stefana laikā mēs redzam šī kristīgā draudzes amata veidošanās sākumu. Mēs redzam, ka Stefans ar daudz plašāku skatu vēršas uz tiem, kam pasludina. Viņš lielā mērā uz jūdiem runā mazāk, kā uz grieķiem. Mēs uzskatām Pāvilu, kā pirmo pagānu misionāru, bet vēl vairāk varētu to attiecināt uz Stefanu. Toreiz pret apustuļiem nevērsās jūdu naids – viņus neskāra vajāšanas, jo viņi bija jūdu draudzē, bet gan pret Stefanu, kas cīnījās pret pagāniem.

Neviens nav tā ielūkojies Jēzus (draudzes) dzīvē kā šis moceklis un Kristus apliecinātājs Stefans. Viņš tā pasludina Jēzus Kristus atnākšanu, ka visas lietas centrētos uz Jēzu. Pret viņu ir tās pašas apsūdzības, kā pret Jēzu – ka viņš zaimo Mozu, taisās nojaukt templi u.t.t. Pret viņu vēršas farizeji, arī jauneklis Sauls, jo tā ir atraisīšanās no jūdu ticības un pievēršanās Kristum.

Jūtama Stefana pārliecība, gara spēks, miers Kristū un prieks, ka Viņš varējis Kristu apliecināt.

Reti kur tā aprakstīts nāves skats. Dieva godība ir Stefana acu priekšā. Ar to Dievs parādījis pagodinājumu. Stefans drosmīgi saņēma to, kas viņam bija uzlikts. Savā pēdējā lūgšanā viņš lūdza, lai nepielīdzinātu viņa uzbrucējiem viņu grēkus, tāpat kā to savā laikā lūdza Kristus. Jēzus rokās viņš nodod savu garu. Stefans ir ļoti rūpīgi saklausījis Jēzus vārdus un darbošanos. Toreiz vēl Evaņģēlijs nebija uzrakstīts. Vairakkārt jauneklī Saula atmiņā atspoguļos Stefans ar savu pārliecību, spēku un drosmi. Caur viņu ir runājis Svētais Gars. Viņš pieder pie tiem, par kuriem var teikt: „esi uzticīgs līdz nāvei, tad es tev došu dzīvības vaiņagu.”

Tā Stefans palicis kā paraugs kristīga draudzei.