 Lejuplādēt sprediķi (pdf)
No sprediķu cikla "Jaunās Derības personas"
Saņemts no M.Meldrājas 2009.g.
Sprediķis. Pierakstījusi E. Vanaga.
R.F. 6.11.1979. G.A.
479,1-2. Ceļš ir stāvs un ērkšķiem sēts.
516,1-3. Skaidrs ir Dieva Vārds.
385,1-2. Kur viens otram vienprātībā.
120,2-3. Kur bez Tevis gūtu mieru, drošību?
Lekcija: Apd.18,1-8; 18-19; 24-28. 19,1-7.
Teksts: Rom.16,1-5 (... arī to draudzi viņu namā).
Pirmajā brīdī var likties nesaprotami, ka kavējamies Apustuļu darbos un vēstulēs pie notikumiem, kur parādījies kaut kas personīgs no apustuļu dzīves. Šai stāstos atplaiksnī daži vārdi, un aiz tiem atveras vesela pasaule – kristīgās draudzes sākums un gājums pasaulē.
Kāds vīrs Apolls, varens vārdos, labs rakstu zinātājs, devies runāt sinagogā.
Kamēr apustulis Pāvils darbojies Efesā un citur, ir pieminēts Apolls. Viņš darbojies Efesā ar lielu spēku jau pirms Pāvila, dedzīgs darbinieks, mācīts vīrs, spējīgs pārliecināt daudzus. Arī ap Stefanu ir bijuši tādi dedzīgie, kas nesa Evaņģēliju. Mēs nezinām, kas bija pārliecinājis Apollu – viņš pazina tikai Jāņa kristību, tāpat kā tie ļaudis, kurus viņš sapulcināja. Pāvils viņu pārliecina, ka Jāņa kristība ir tikai priekšpakāpe, un, ka tikai saņemot kristību uz Jēzu Kristu, viņš saņems Svēto Garu.
Kamēr Apolls Efesā spēcīgi apliecina Jēzu par Kristu, sinagogā viņu dzirdējuši Akvila un viņa sieva Priskilla; viņi ņem Apollu pie sevis. Viņi redz, ka Apollam kaut kas vēl ir nepieciešams, viņi to pamāca un pārrunā par Kristu, padarot Apollu vēl spēcīgāku.
1.Kor.3,3-7. Pāvils runā par strīdu korintiešu starpā. – „Jo jūs vēl esat miesīgi ... ... cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē”. – To Pāvils norāda kristiešiem. Un tālāk, 1.Kor.4,5-6: „Tad nu netiesājiet priekšlaikā ... ..., lai jūs viena cilvēka dēļ neuzpūšaties cits pret citu”. – Apolls ir bijis spēcīgs darbinieks, Pāvila darbabiedrs gan Efesā, gan Korintā. Šo Aleksandrieti savā aprūpē ņem Akvils un Priskilla. Apd.18,2-3 Pāvils stāsta, ka viņš atrod Akvilu un Priskillu, kas bija telšu taisītāji. Arī apustulis Pāvils bija telšu taisītāja amata pratējs, ar šo amatu viņš sagādāja sev uzturu, lai nebūtu draudzēm par nastu.
Akvila un Priskilla ir dzimuši Pontā (tagad Turcijas ziemeļu daļā pie Melnās jūras), bet no Pontas pārcēlušies uz Romu, no Romas izraidīti. Kā raksta galma vēsturnieks Suetons, jūdi, kāda Chresta sakūdīti 49-50 gados cēla nemierus; šos nemiera cēlājus ķeizars Klaudijs izraidīja no Romas. Akvila un Priskilla ir viņu starpā. Viņi apmetas Korintā, ir dedzīgi draudzē, ir dziļi pārliecības cilvēki. Viņi aicina Apollu pie sevis un pārliecina viņu par to, ko viņš nemaz nezin.
Pāvils vēl labu laiku palika Korintā, tad līdz ar Priskillu un Akvilu pārcēlās uz Sīriju. Viņi nonāca Efesā, Pāvils sarunājās ar jūdiem un sludina sinagogā. Pāvils aizgāja no Efesas, bet Akvila un Priskilla tur palika. Ko viņi tur darīja – nezinām. Apustuļu darbi nenodarbojas ar biogrāfiju noskaidrošanu – tikai par tik, par cik šie cilvēki atstaro Kristus gaismu.
Vēstulē romiešiem lasām, ka viņi ir atkal atgriezušies Romā. Romas draudzei rakstīdams, Pāvils rasta tā: „Vēl es jums pavēlu Foibu, mūsu māsu ... Sveiciniet Priskillu un Akvilu ... un arī draudzi viņu namā sveiciniet”. – Pāvils nav aizmirsis šos cilvēkus; viņus nevar aizmirst arī kristīgā draudze – „mani darba biedri Kristū Jēzū”. Viņu namā ir sapulcēta draudze - Akvila un Priskilla šo draudzi kopj, tai pasludina, to pamāca. Apustulis ir bieži bijis dzīvības briesmās, viņu ir apdraudējuši jūdi, viņš ir šausts, akmeņiem nomētāts, bijis vairakkārt cietumā. Šie divi ir likuši savu galvu viņa vietā, uzņēmušies kādas nāves briesmas, lai glābtu apustuli. Darba biedri Kristū Jēzū, darba biedri, kas savu dzīvību netaupa – tas nepieder pie Evaņģēlija pasludināšanas. Kad mēs te ieskatāmies, mēs redzam atklājamies veselu pasauli. Tie ir patiesie Kristus mācekļi, gatavi upurēt dzīvību savu brāļu dēļ, to dēļ, kas cīnās par Kristus Evaņģēliju. Vai var atrast kaut ko skaistāku pie cilvēkiem?
Vēl viena neparasta lieta atmirdz šeit pretī, arī 2.Tim.4,19, kad apustulis lūdz sveicināt Priskillu un Akvilu. Pieminēta pirmā vieta Priskilla un Akvila otrā. Tagad tas nav nekas neparasts, ka sveicina vispirms sievieti – nama māti, bet senajā pasaulē vīra un vīrieša priekšrocība vienmēr bija uzsvērta, sieva un sieviete nāca aiz viņa. Apustulis sveicina pēc sveiciena saņēmēja nozīmīguma. Priskilla acīmredzot ir bijusi tā spēcīgākā daļa, bijusi visu lietu priekšgalā un vadībā. Pirmajā kristīgajā draudzē sieviete – darbiniece draudzes dzīvē ieņem cienījamu vietu.
Romiešu vēstules 16.nod. parasti nelasa: tur ir vieni sveicieni – sveicini šo, sveicini to. Bet šīs „malas iezīmes” pie Evaņģēlija notikumiem ir tikpat dārgas kā Evaņģēlijs.
Āmen.
++++
Tas pats A.Ģērmanes pierakstā
Pierakstījusi A.Ģērmane. 6.02.1979.
Apd.18.nod. un 19.nod.
Rom.16.nod.
Var likties savādi, ka mēs kavējamies pie notikumiem Apustuļu darbos, kur atrodams kas personīgs no apustuļu dzīves, bet šādi mēs ielūkojamies pirmo kristiešu dzīves gaitās, un te atklājas vesela pasaule. Tā kāds vīrs, kas pazina tikai Jāņa kristību, sāka runāt par Jēzu Kristu.
Pirms apustulis Pāvils nonāca Efesā, šis vīrs, Apolls, darbojās ar lielu spēku. Viņš bija dedzīgs un spējīgs darbinieks, pārliecinājis daudzus. Evaņģēlijs bija atradis savus ceļus arī Aleksandrijā – ne Pēteris, ne Pāvils viņu tur neaizveda. Apolls ir viens no agrāk pārliecinātajiem, kas pazina tikai Jāni Kristītāju un par Jēzu bija tikai kaut ko dzirdējis. Kāds zars bija īpatnēji veidots Evānģēlija izplatīšanās ceļā, līdz saplūda ar apustuļu ceļu.
Kamēr Apolls spēcīgi apliecina Jēzu Kristu, viņu runājam dzird Akvils, kas vēl vairāk un skaidrāk pastāta viņam par Jēzu.
3.nodaļā apustulis Pāvils runā par kādu strīdu. Te Pāvils norāda, kas ir bijis Apolls. 4.nodaļā viņš arī runā par Apollu un sevi. Apolls ir bijis spēcīgs darba biedrs viņam. Apustulis Pāvils sadraudzējas ar diviem cilvēkiem: Akvilu un Priskilla. Viņi ir no Pontas (tagad Turcijā), pēc tam pārcēlās uz dzīvi Romā no kurienes izraidīti. Ķeizars Klaudijs (41.-54.). Pie romiešu vēsturnieka Sketona (? Suetona ?) mēs atrodam, ka Romā jūdi saceļ nemierus pret kristīgiem. Šis galminieks raksta, ka kāds Kristus sacēlis nemierus, nesaprazdams ap ko lieta grozās. Izraidīti tiek visi jūdi – kristīti un nekristīti. Akvila pāris tagad dzīvo Korintā un ir ļoti darbīgs draudzē. Viņi dzird šo Apollu, kas dedzīgi stāsta par Kristu un savukārt pastāsta viņam to, ko viņš vēl nezin, jo viņa zināšanas vēl ir ļoti vispārējas. Pāvils paliek tur daudzas dienas, pēc tam pārceļas uz Sīriju un nonāca Efesā. Akvils un Priska paliek šeit Efesā. Ko viņi tur dara? Apustuļu darbos parādīta šī pieskāršanās cilvēku dzīves gājumos. Par cik notiek saskāršanās ar Kristus gaismu, tad notiek tas, par ko Pestītājs kādreiz teicis: „Jūs esat pasaules gaisma ...” Viņš ir saule un, kad kāds stars apspīd vienkāršu stikliņu, tad tas atstaro gaismu.
Apustulis raksta Romas draudzei un liek sveicināt Prisku un Akvilu. Tātad viņš nav aizmirsis šos cilvēkus ar kuriem bija sastapies Korintā. Apustulis ir bijis dzīvības briesmās, šaustīts, akmeņiem nomētāts, bijis cietumā, šie cilvēki ir uzņēmušies lielas briesmas, lai glābtu Pāvilu.
Šeit kaut kas uzdzirkstī no vārdiem: „Nav stiprākas mīlestības par to, ja kāds atdod dzīvību par savu brāli.” Šie divi cilvēki nostājas mūsu priekšā kā dedzīgi Kristus mācekļi, ja gribam raksturot kristīga cilvēka stāju.
2.Tim.4:19. Apustulis lūdz nodot sveicienus Priskai un Akvilam.
Senajā pasaulē vīra un vīrieša priekšrocības bija acīmredzamas. Apustulis to neņem vērā sveicinot vispirms Prisku un tad Akvilu. Viņa laikam ir bijusi spēcīgākā, kas ar savu enerģisko rīcību ir bijusi priekšgalā.
Kā Evaņģēlija saules atstarojumā mēs redzam šos cilvēkus.
Āmen. |
