Aktualitātes

Raksti

Vanags R. Mūžības saulē. Dzejas. – Rīga, LTVSVI. – 1998. – 128.lpp.

Veltījumi R.E. Feldmanim

v Lasīt par Romanu Vanagu

Filip. 3;12.

Tu esi viens, es — neskaitāmiem līdzīgs,
Bet mani atradis sen esi Tu.
Vai tāpat es, pirms dzīves spēki izsīks,
Tvert spēšu Tevi, turot ticību?

Gan zinu es, kāds brīnums gaišs Tu biji?
Kad pasaul`s grēcībā Tu nokāpi,
Ap katru vienu mīlestību viji,
Un siržu noras druvās pārvērti!

Es zinu ar, kāds esi pacelts godā
Pie sava Tēva augstās debesīs,
Kāds nāksi uzvarētājs pastarsodā,
Kad Tev tik vienīgam būs padots viss!

Bet zināt ticībā, nav Tev dot vietu,
Nav dzīvot tā, kā dzīvot lieci Tu!
Lauz tādēļ, Kungs, Tu manu gribu cietu,
Lai manī brīvi Tu vien valdītu.

Rob. Feldmanim 1960.g.22.septembrī
33.lpp.

Jez. 43: 1b - 3b

Jau tad es biju Tavs, mans Dievs,
Kad šūpļa dienu laikā
Ar kristību Tu pieskāries
Pie varā bērna vaiga,
Uz dzīvi mani izredzot
Tev piederēt, Tev godu dot!

Tavs esmu arī šodien, Dievs,
Kad strādāt Tavā sējā
Man, kalpam, kas Tev solījies,
Tu pavēl asā vējā,
Kad darba prieka pamatā
Ir tikai svēta cerība.

Ir tad es būšu Tavs, mans Dievs,
Kad, manai dienai rietot,
Tu vēl reiz mīlot nolieksies
Man pēd'jos grēkus piedot,
Lai apžēlotu vadītu
No laicības uz mūžību.

Bet ļaudīm mani sverot,
Dievs Tiem minot ļaunu, labu,
Ļauj žēlīgi man izlūgties,
Lai teikt par Tavu kalpu
Par visām lietām vienu var:
Ar Dievu bij un būs viņš ar!

Rob. Feldmanim 1960.g. 22.septembrī

Meld.: Man pakaļ visi kristīgie!
39.lpp.

Vanags R. Mūžības saulē. Dzejas. – Rīga, LTVSVI. – 1998. – 128.lpp.

Romans - Auseklis Vanags

Romans - Auseklis Vanags dzimis Rīgā 1902.g. 16.janvāri. Viņa tēvs Aleksandrs bija kokrūpnieks. Pēc tēva nāves 1907.g. Vanagu ģimene nonāk trūkumā, un jau no 14 gadu vecuma Romāns pats sev pelna uzturu, no skolas brīvajā laikā strādājot dažādos vairāk vai mazāk pastāvīgos gadījuma darbos. 1919. gadā Romāns Vanags pabeidz Rīgas pilsētas 1 .ģimnāziju, kā brīvprātīgais piedalās Latvijas atbrīvošanas cīņās un iestājas Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē. Studiju laikā strādā par kancelejas ierēdni, grāmatvedi un darbvedi dažādās iestādēs.

1925. g. pāriet uz LU Teoloģijas fakultāti un jau ar 1928.g. 1.augustu sāk mācītāja darbu Gaiķu un Remtes ev. - lut draudzē, bet ar 1931.g. 1.maiju iecelts par mācītāju Saldus pirmajā ev. - lut. draudzē.

Vācu okupācijas laika beigās R.Vanags darbojās arī Latviešu Tautas Palīdzībā, aprūpēdams bēgļus, kas frontes uguns dzīti nonāca Kurzemē.

1948.g. 3.jūlijā mācītāju R.Vanagu apcietināja un notiesāja uz desmit gadiem. 1949.g. martā uz Sibiriju izsūtīja arī viņa ģimeni, kura kopā ar viņu atgriezās 1958.g. jūlijā. Vairāk kā gadu Romānu Vanagu Rīgā nepierakstīja un nedeva atļauju darboties par mācītāju. Taču viņš atgriezās savā darbā - sākumā kā "kapu mācītājs", izmantojot apstākli, ka toreizējie likumi atļāva mirušos pavadīt arī par mācītāju oficiāli nereģistrētām personām, pēc tam arī par pilntiesīgu mācītāju Suntažu, tad Rīgas Pētera draudzē, kā arī citās baznīcās, aizvietojot mācītājus.

Mūža pēdējos gados Romāns Vanags saņēma pastāvīgu darbu Rīgas Mežaparka ev. - lut. baznīcā, no kuras viņu 1969. gada oktobrī izvadīja pēdējā gaitā uz Rīgas Otrajiem Meža kapiem.

Romāns Vanags visu mūžu saistīja - ar rakstniecību, daudz publicējās laikrakstos, it īpaši žurnālā "Jaunatnes ceļš", kur darbojās kā redkolēģijas loceklis. 30.gados klajā nākušas divas dzeju grāmatas "Gaismas bērnu lūgšanas un dziesmas" un “Gaismai pretī".

Nu dienas gaismā celti arī viņa divi pēdējie dzeju krājumi – “Mana darba un ģimenes lokā” un "Mūžības saulē", kuros dzejnieks apkopojis savus iepriekšējās grāmatās neietvertos dzejoļus, sacerētos līdz 1949.gadam un mūža pēdējā posmā.