"Jo dzīvot man ir - Kristus un mirt - ieguvums." (Fil.1,21)
"Jo dzīvot man ir - Kristus …" Šo vārdu patiesumu ikviens varēja saskatīt virsmācītāja, Dr. Theol., prof. Roberta Feldmaņa stājā. Nepārspīlējot var sacīt, ka viņš bija kas vairāk nekā tikai labs Jēzus Kristus kareivis - viņš bija Kristus bruņinieks. Gara cildenums, ticības cēlums raksturoja viņu kā garīdznieku, iejūtība un dziļa cilvēka dvēseles dzīves izpratne - kā garīgo tēvu, plašas enciklopēdiskas zināšanas un kritisks vērtējums - kā zinātnieku, askēze, pieticība un pazemība - kā vienkāršu kristieti.
Apustuļa vārdus varētu arī parfrāzēt un sacīt: "Jo dzīvot man ir Baznīca…" Tas tikai atklātu Roberta Feldmaņa dzīves saturu - Latvijas ev. lut Baznīca. Tas nav pārspīlējums; viņš ne tikai dzīvoja baznīciski, bet arī sevi pilnīgi un nedalīti veltīja tai. Viņš bija vairāk nekā labs paraugs. Daudzi no tiem, kuri meklēja Dievu, it kā "nejauši" beidza savus meklējumus, viņa uzrunāti, un pašsaprotami tapa par viņa garīgajiem dēliem un meitām. Tāpēc arī viņš tika uzrunāts vienkāršajā, bet cildenajā uzrunā "Tēvs." Daudzi no viņa dēliem ir sākuši savas mācītāja gaitas viņa vadībā. Viņš bija tas, kurš vadīja savu draudzi, tad Teoloģijas Semināru un vēlāk arī visu Baznīcu luteriskā liturģijas izpratnē un norisā. Baznīca noteica arī viņa akadēmisko dzīvi - Baznīcas un īpaši Latvijas Baznīcas vēsture bija ne tikai vienkārši viņa interese, bet viņa lielā kaisme, dedzība un mīlestība. To varēja redzēt viņa pasniedzēja stājā, kad viņš uzrunāja savus studentus: "Komilitoņi!" (kas nozīmē - līdzcīnītāji). Tā vēstīja par to, ka viņš vēstīs ko svarīgu un būtisku. Un tā arī notika ik reizes. Viņam piemita ticības svētīta prāta tāl- un dziļredze. Kaut kā gluži dabiski studentiem šķita viņu uzrunāt par "profesoru".
Viņa mūža gājums bija visnotaļ vienkāršs. Dzimis 1910.gada 4. augustā Viļņā, kristīts 1911.gadā Viļņas ev.lut. baznīcā, 1915.gadā kopā ar kara dēļ evakuētājām iestādēm viņa ģimene pārcēlās uz Piemaskavu. 1919.gadā bija iespējams atgriezties tikai Viļņā, jo ceļš uz Latviju bija slēgts. Lentvarī sākās viņa skolas gaitas. 1922.gadā ģimene pārradās Latvijā. 1922.gadā Roberts sāka mācīties Jelgavas IV pamatskolā, pēc pamatskolas beigšanas iestājās Jelgavas Skolotāju institūtā. Mācītāja, sava vēlākā garīgā tēva Edgara Rumbas ietekmē viņš sāka studēt Teoloģijas fakultātē un studijas beidza 1935.gadā. Ordinēts 1935.gada 23.septembrī. Kopš 1936.gada kopā ar mācītāju E.Rumbu uzsāka Ārmisijas darba organizēšanu Latvijas ev.lut. Baznīcā. Otrais pasaules karš un padomju okupācija to pārtrauca. Prāvests K.Irbe 1944.gada oktobrī norīko viņu kalpot par vikāru Rīgas Sv. Jāņa I draudzē, no 1945.gada septembra - Rīgas Jēzus draudzē. Neizpalika čekas vajāšanas, un beidzot arī apcietinājums 1950.gada 29.aprīlī un izsūtījums uz Arhangeļskas apgabalu, Kargopoļlaga nometni. Pēc Staļina nāves, 1954.gada novembrī viņš tika atbrīvots. Arhibīskaps Turss 1955.gada janvārī norīkoja viņu kalpot Katlakalna draudzē un nedaudz vēlāk arī Olaines draudzē. 1979.gadā viņš iesāka kalpot arī Mežaparka draudzē, kas kļuva par viņa pastorālās kalpošanas zenītu. Paralēli draudzes darbam viņš bija Teoloģijas Seminārā Baznīcas Vēstures katedras vadītājs un mācību spēks. Pēc 1989.gada Sinodes nāca klāt vēl Konsistorijas padomnieka pienākumi.
Par sevi viņš ir liecinājis ar apustuļa vārdiem: "Es teicu sevi laimīgu Dieva lietās Jēzū Kristū, jo es iedrošinos stāstīt tikai par to, ko Kristus darījis caur mani." (Rom.15,17-18a)
"Mēs dzīvojam no klātpieliktiem gadiem," reiz sacīja viņa vienaudzis, Teoloģijas semināra rektors Dr. Roberts Akmentiņš. Tas ir savdabīgs viņa paaudzes mācītāju ticības dzīves un pieredzes Credo. Tēvs to ir piepildījis pārpārēm savā 92 gadu ilgajā mūžā kā kristietis, mācītājs, profesors, garīgais tēvs. Dieva žēlastība ir bijusi acīmredzama viņa pavadone.
Pazemīgs un pieticīgs būdams savā dzīvē, viņš ir vēlējies arī ļoti pieticīgu izvadīšanu. Viņa gribu arī respektēsim.
Izsakām līdzjūtību mācītāja Roberta Feldmaņa garīgajiem dēliem un meitām, draudzēm: Kristus draudzei, Mežaparka draudzei, Katlakalna draudzei un Olaines draudzei.
Arhibīskaps Jānis Vanags
LELB Konsistorija
Lutera Akadēmija
