Ilmārs Noviks. Uzticīgs ārmisijai. // Svētdienas rīts. – 2003. – 9. un 16. augusts. – Nr.29 un 30 (1523 un 1524). – 4. un 6.lpp.

Uzticīgs ārmisijai

Ilmārs Noviks, Mežaparka un Baldones draudzes evaņģēlists

1910. gada augusts Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā ir īpaši izceļams un pieminams. Ja ne visai Baznīcai kopumā, tad lielai daļai tās locekļu gan. Šajā dienā pirms deviņdesmit trim gadiem Viļņā piedzima Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas mācītājs¹ Roberts Feldmanis. Šis ir otrais gads, kad mēs atzīmējam viņa dzimšanas dienu, viņam pašam neesot starp mums. Par mācītāju Robertu Feldmani ir daudz ko atcerēties, teikt un rakstīt. Var rakstīt par Robertu Feldmani kā skolotāju, mācītāju, homilētu, retoru, vēsturnieku, garīgo tēvu, liturgu, ģeogrāfu, zinātnieku u.c. Bet šajā reizē raksts ir par mācītāju Robertu Feldmani kā ārmisijas² darba veicinātāju LELB.

Kāpēc tieši ārmisijas darbs?

Kāpēc tieši ārmisijas darbs ir izceļams R.Feldmaņa biogrāfijā, un cik nozīmīgs šis darbs bija LELB un viņam pašam? Pētīt, iedziļināties, izvērtēt un runāt par mācītāja R.Feldmaņa ieguldījumu ārmisijas darbā mudina vismaz trīs iemesli.

Pirmkārt, ārmisija bija pirmais lielākais un apjomīgākais darbs, ko R.Feldmanis veica sava mūža pirmajā pusē jau drīz pēc ordinācijas³ paralēli kalpošanai draudzēs. No sava aktīvā un bagātā mūža ārmisijai viņš veltīja veselus desmit gadus. Toreiz viņš vēl nebija sācis savu akadēmisko — Baznīcas vēstures pasniedzēja — darbu Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē.

Otrais iemesls — Latvijas evaņģēliski luteriskai Baznīcai mācītāja Roberta Feldmaņa ieguldījums ārmisijas darbā ir posms, ar kuru tā var pamatoti lepoties un pateikties Dievam par Viņa svētību.

Notikumi, kas ir saistīti ar ārmisijas darbu Latvijā, sniedzas tālā pagātnē. Šai ziņā Latvijas ev. lut. Baznīca var cienīgi stāties līdzās senākajām misionējošām evaņģēliskajām Baznīcām pasaulē. Tomēr šim ārmisijas darbam ir pietrūcis nepārtraukta plūduma, iekšējas vienotības un centrēšanās ap kādu vienu noteiktu pasākumu. Līdzdalība ārmisijas darbā ir notikusi tikai ar citu — svešzemju ārmisijas biedrību starpniecību, kas latviešu misionārus sūtījušas darbā savās misijas vietās. Tomēr Latvijas Baznīcas patstāvības laikā 20.gadsimta pirmajās desmitgadēs ārmisijas darba organizēšana un vadīšana ir norisinājusies visveiksmīgāk un arī attīstījusies visplašāk. Pa lielākai daļai to ir noteicis triju cilvēku ieguldījums šai darbā, no kuriem visvairāk ir devis mācītājs Roberts Feldmanis. Viņš ne vien rūpīgi ir pētījis ārmisijas darba vēsturi Latvijas teritorijā, bet arī personīgi pats ir būtiski veicinājis šo darbu Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā.

Trešais iemesls ir mācītāja R.Feldmaņa misijas teoloģija. Tā ir atrodama viņa paša rakstītajos, ka arī paša krātajos un saglabātajos ārmisijas materiālos.⁴ Darbodamies LELB Ārmisijas Padomes sekretāra amatā, mācītājam R.Feldmanim vajadzēja ne vien organizēt ārmisijas aktivitātes LELB, bet arī pamatot un motivēt cilvēkus darboties līdzi šajā ārmisijas darbā. Motivāciju viņš saredzēja tieši Baznīcas garīgajā vienotībā un nedalāmībā no ārmisijas darba. Kad viņš runāja par Baznīcas uzdevumiem ārmisijas darbā, tad vienlaicīgi tā bija arī cilvēku izglītošana un atgādinājums par kristīgās misijas unikalitāti un absolūto nepieciešamību.

Misijas jautājums Baznīcā ir aktuāls arī šodien, tāpēc mācītāja R.Feldmaņa misijas darbs (viņa misijas teoloģija, darba organizēšanas paņēmieni, cilvēku motivēšanas veids) var kalpot par labu piemēru arī šodienas misijas aktivitātēm.

Īss ieskats ārmisijas darba vēsturē evaņģēliskajā Baznīcā Latvijas teritorijā

2004.gadā apritēs septiņdesmit gadi kopš Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas pirmā bīskapa Kārļa Irbes⁵ nāves dienas, kuram Baznīca ir pateicīga par ārmisijas darba izveidošanu, organizēšanu un vadīšanu. Tajā pašā gadā apritēs astoņdesmit gadi kopš 1924.gada 31.janvāra, kad, noslēdzot ar Zviedrijas Baznīcas Ārmisijas Pārvaldi vienošanos par sadarbību ārmisijas darbā, bīskaps Irbe lika pamatus Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārmisijas darba sākumam. Ne mazāk svarīga ir atcere, ka 2005.gadā paiet 350 gadi kopš hercoga Jēkaba (1610 - 1682) valdīšanas sākuma Kurzemē. Viņa valdīšanas laikā meklējami Latvijas ārmisijas pirmsākumi. Zināma ir hercoga Jēkaba koloniju politika, un interesanti, ka šajās zemēs viņš veicināja arī misijas darbu. 1655.gadā hercogs Jēkabs sūta uz Āfriku mācītāju Joahimu Dannenfeldu, kura iecelšanas akts vēl ir saglabājies. Šo Kurzemes evaņģēliski luterisko ārmisiju hercoga Jēkaba laikā rūpīgi ir pētījis arī R. Feldmanis. Domājams, ka tieši šo pētījumu rezultātā viņš Ārmisijas Padomes spiedogā licis 1655.gadu, ar kuru datējama mācītāja Joahima Dannenfelda iecelšana par mācītāju Gambijā. Kopš Kurzemes hercogistes laika pagājuši vairāk nekā trīssimt gadu. Šie gadsimti nākuši ar lielām un dziļām pārmaiņām. Pārmaiņas bijušas tik pamatīgas, ka nav nemaz iespējams runāt par pēctecīgu Latvijas Baznīcas ārmisijas darbu. Iespējams vienīgi skatīt vairākus atsevišķus ārmisijas darba posmus, laiku un vietas. Bet tie visi ir pilnīgi atšķirti vai arī savienoti tikai ar vājām saitēm un pārejām.

19.gadsimtā ierosinājumi ārmisijai nāca no luteriskās Baznīcas Vācijā. Tur 20.gados tika noorganizētas vairākas misijas biedrības (pirmā 1824.gadā Berlīnē). Šis ārmisijas darbs Vācijā rezonansi guva arī Latvijā un Igaunijā.

Latviešu draudzes pieslējās Leipcigas misijas biedrībai, kura tika dibināta 1836.gadā. Sadarbība ar Leipcigas misijas biedrību turpinājās līdz pat 20.gs. sākumam, kad vācu draudzes pārtrauca savu darbību Latvijā. Kopš 1924.gada ar bīskapa Dr.theol. K.Irbes gādību notika latviešu luterisko draudžu pievienošanās misijas darbam Zviedrijas luteriskās Baznīcas misijai Indijas dienvidos.⁶

Izņemot Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laiku (1642 - 1682), pa daļai Leipcigas periodu un Latvijas Baznīcas neatkarības laiku, vēsturē nav atrodama cita aktīvi organizēta darba posma ārmisijā, kuram būtu saistība ar mūsu tautu un evaņģēlisko Baznīcu.

LELB ārmisijas darbs

Laiks, kurā norisinājās LELB ārmisijas darbs, bija īpašs. Baznīcas misijas vēsturē to sauc par "Misijas laikmetu", kas ilga no 18.gs. beigām līdz 20.gs. sākumam. 19.gadsimts bija protestantu misijas veidošanās un attīstības laiks. Vairāki misijas darba pētnieki kā, piemēram, P.E. Džonsons, ir norādījuši, ka tieši 1928.gadu varētu uzskatīt par misijas darba kulmināciju pasaulē. Šajā laikā protestantu misijās darbojās ap 30000 misionāru un tikpat daudz katoļu misijas darbinieku. Pēc veiktajiem aprēķiniem, protestanti izdeva apmēram 60 miljonus dolāru (tā laika vērtībā), bet katoļi ap 30 miljonus dažādu misijas darbu veikšanai.

"Misijas laikmetā" organizēts, uz mērķi virzīts ārmisijas darbs LELB ilga pavisam trīsdesmit vienu gadu — no 1924. līdz apmēram 1945.gadam. Zīmīgi, ka ārmisijas darbs mūsu Baznīcā sākās gandrīz tūlīt pēc neatkarīgās Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas izveidošanas.⁷ Ārmisijas darbu nosacīti var sadalīt trīs posmos, kur vienu posmu vadīja bīskaps Kārlis Irbe, otru — mācītājs Edgars Rumba un trešo — mācītājs Roberts Feldmanis.

Ar vienošanos, kas tika noslēgta starp LELB un Zviedrijas Baznīcas Misijas Pārvaldi, LELB ieguva tiešu līdzdalu misijas darbā Zviedrijas Baznīcas misijas laukā Indijā, uz turieni sūtot savu misionāri Annu Irbi un nododot viņai ziedojumus misijas darbam. Bīskapa Irbes ārmisijas vadīšanas laikā 1931.gada mācītāju konferencē tika pieņemts svarīgs lēmums — kļūt par patstāvīgu misionējošu Baznīcu. Ar šo lēmumu tiek noslēgts pirmais posms LELB ārmisijas darbības vēsturē.

Mācītājs Edgars Rumba pārņēma ārmisijas darbu LELB pēc bīskapa Irbes. E.Rumbas ieguldījums bija LELB ārmisijas darba struktūras pārveidošana. Pēc viņa ierosinājuma 1935.gadā ārmisijas darba sekmēšanai arhibīskaps T. Grinbergs pie Baznīcas Virsvaldes iecēla Ārmisijas Padomi kā Baznīcas darba nozari. E.Rumba, veidojot jauno ārmisijas struktūru, sekoja Zviedrijas Baznīcas paraugam: ārmisija nav atdalāma no Baznīcas, bet kopumā ir visas Baznīcas darbs ar arhibīskapu kā priekšnieku. Rumba kļuva par pirmo Ārmisijas Padomes sekretāru, bet jau pēc viena darba gada 1936.gada 13.decembrī viņš atsakās no šī amata.

Mācītāja Roberta Feldmaņa ieguldījums LELB ārmisijā

Ar 1936.gada 7.decembri ārmisijas sekretāra pienākumus sāka pildīt pēdējais LELB ārmisijas darba vadītājs — mācītājs R. Feldmanis. Uzņemoties jaunos pienākumus, R. Feldmanis izstrādāja pilnīgi jaunu ārmisijas darbības projektu. Tā mērķis bija realizēt jau agrāk pieņemto lēmumu — izveidot LELB par patstāvīgu misionējošu Baznīcu ar savu atsevišķu misijas lauku Indijā. R. Feldmanis apzinājās, ka mērķa realizēšanā Baznīcai ir jādarbojas divos virzienos: līdzekļu vākšanā un ārmisijas informācijas izplatīšanā draudzēs.

Kā tad R. Feldmanis organizēja līdzekļu vākšanu Baznīcā? Pirmkārt, ar krājkārbiņām — mazām, apaļām vācelītēm zilā, sarkanā, zaļā un dzeltenā krāsā, kuras tika rūpnieciski saražotas vairākos tūkstošos un izplatītas pa visām Latvijas draudzēm. No tām ārmisijā saņēma vislielāko pienesumu. Otrkārt, draudzēs tika organizētas ārmisijas grupiņas ar savu līdzekļu vākšanu uz vietas draudzēs; treškārt, atsevišķu cilvēku ziedojumi ārmisijas darbam pret ziedojumu kvītīm.

Kā R. Feldmanis veica informācijas darbu draudzēs? Pirmkārt, tika izdota brošūra, kas informēja par ārmisijas darbu; otrkārt, tika izdotas instrukcijas par ārmisijas pulciņu un lūgšanu grupiņu organizēšanu draudzēs; treškārt, draudzēs regulāri noturēja ārmisiju dienu; ceturtkārt, atvēra ārmisijas bibliotēku Baznīcā.

Nākošais svarīgais Roberta Feldmaņa ieguldījums ārmisijas darbā bija viņa piedalīšanās III Starptautiskajā misijas konferencē Tambaramā, Indijā. Ielūgums LELB delegātam piedalīties šajā konferencē parādīja to, ka LELB tiek atzīta par pastāvīgi misionējošu Baznīcu. Liela daļa cilvēku, kuriem ir bijusi iespēja satikt un runāt ar R. Feldmani, būs noteikti dzirdējuši, cik viņš aizrautīgi stāstīja par savu skaisto ceļojumu uz Indiju. Tieši šis brauciens ir viņa ceļojums un vienlaikus arī komandējums uz III Starptautisko misijas konferenci Indijā.

Ieplānotie, bet nesasniegtie mērķi

Roberta Feldmaņa rūpīgi izstrādātās un aktīvās darbības laikā Latvijas Baznīcā savāktie līdzekļi ārmisijas darbam Indijā ar katru gadu pieauga. Latvijas Baznīcas ārmisijas darbam pozitīvi attīstoties, 1939.gadā R. Feldmaņa uzturēšanās laikā Indijā tika izstrādāts jauns vienošanās līgums starp Latvijas un Zviedrijas Baznīcām. Jaunā vienošanās paredzēja, ka Latvijas Baznīca beidzot varētu pakāpeniski pārņemt misijas darbu kādā Indijas apvidū, kas pieder Zviedrijas Baznīcas ārmisijai. Ar dienu, kad līgums tiktu īstenots, LELB kļūtu par patstāvīgi misionējošu Baznīcu. R. Feldmanis bija ieguldījis lielu darbu, lai tas varētu notikt, un ļoti tuvinājis LELB šim mērķim. Bet 1940.gada padomju okupācija neļāva šo līgumu īstenot.

Pateicoties R. Feldmanim, ārmisijas darbs Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā turpinājās arī okupāciju laikā, līdz 1945.gadā pastāvīgu ierobežojumu un spiediena rezultātā tas apstājās un LELB nav atjaunojies vēl joprojām.⁸

Nevar par augstu novērtēt mācītāja R. Feldmaņa ieguldījumu LELB ārmisijas darbā. Tā bija lieta, par kuru viņš "dega". Motivējot cilvēkus darboties, ziedoties un ziedot ārmisijai, R.Feldmanis rakstīja:

"Misijas darbs ir vienmēr nemaldīga mēraukla kādas Baznīcas garīgajai dzīvībai un modrībai. Atkarībā no tā, vai kāda Baznīca strādā misijas darbu vai nē, stāv viņas īstā vērtība un viņas dzīvības spēki. Strādājot misijas darbu, nozīmē atrasties ciešā vienībā ne tikai ar Kristus pavēli, bet arī ar Viņa svēto Miesu — Viņa Baznīcu zemes virsū un debesīs.

Misijas darba sekmēšana ir mūsu dzimtenes Baznīcas garīgās dzīvības jautājums. Nevienas kristīgās Baznīcas vērtību nenosaka ne tās skaitliskais lielums, ne atrašanās vieta, ne bagātība, izkoptā zinātne, ne senas tradīcijas, ne fundamentālu reformu mēģinājumi, bet gan tas, vai tā atrodas Kristus svētās Miesas — Viņa kopējās Kristīgās Baznīcas vienībā, un vai tā ir līdzdalīga pie šīs Kristus miesas ciešanām un prieka. Šī kopība ir dota misijas darbā. Šai pasaulē arī nemaz neeksistē kāda Latvijas vai Amerikas, vai Indijas Baznīcas par sevi — ir tikai viena pati Kristus miesa, ir tikai viens pats kopīgs darbs — Kristus ķēniņvalsts celšana visā pasaulē, un pie tā mums jābūt līdzdalīgiem... Misijas darbs ir mūsu Baznīcas apliecības darbs. .. Kopējā darba situācija mūs steidzina pie rosīgāka misijas darba."⁹

R.Feldmaņa vārdi skaidri pierāda, ka misiju¹⁰ viņš neatdalīja no Baznīcas darba, pat vēl vairāk — misija, pēc viņa domām, ir darbs, kas Baznīcu raksturo tās uzdevumā un izpausmēs. Vajadzību pēc šāda uzdevuma piepildīšanas Feldmanis redzēja arī Latvijas ev. lut. Baznīcā,

Domāju, ka varam tikai minēt, kas, tēlaini izsakoties, būtu uzziedējis no šī pumpura, ja tas būtu ļauts. Ja neiejauktos padomju okupācija, R. Feldmanis noteikti būtu to darbinieku vidū, pat priekšgalā, kuri rosinātu ārmisijas darbu Latvijas Baznīcā.

Par vienu no lielākiem saviem darbiem Baznīcā Feldmanis arī maksāja augstu samaksu. Nekad viņš nav atklājis, ka tieši viņa ārmisijas darbs bija galvenā "tēma", kas pratināšanu laikā ļoti interesēja čeku. Tāpēc viens no pirmajiem un galvenajiem apsūdzības raksta pamatojumiem bija R. Feldmaņa aktīvā darbība ārmisijā. Viņš tika apvainots pretpadomju darbībā, kas tika saistīta ar viņa kalpošanu mācītāja amatā un darbu Ārmisijas Padomē. Kāpēc viņš šo faktu īpaši neizcēla? Domāju, tāpēc ka savu darbu ārmisijā viņš vienkārši neatdalīja no mācītāja pienākuma un sava aicinājuma būtības. Viņš darīja to, uz ko viņš kā mācītājs tajā brīdī bija aicināts.

Pateicība visvarenajam Trīsvienīgajam Dievam par to, ka Viņš Latvijas evaņģēliski luteriskajai Baznīcai ir dāvinājis savu kalpu mācītāju Robertu Feldmani. Tas parāda, cik ļoti Dievs mīl mūsu Baznīcu.

¹ Lai gan Robertu Feldmani 1962.gada 15.novembrī paaugstināja virsmācītāja pakāpē ar tiesībām valkāt zelta krustu, lai arī viņa zinātniskais grāds bija teoloģijas doktors un amats profesors, viņš sevi sauca par mācītāju. Tāpēc arī šajā rakstā Roberts Feldmanis tiek saukts par mācītāju.

² Ar vārdu "ārmisija" tiek apzīmēts misijas veids, kad kristīgie mēģina iegūt kristietībai piekritējus ārpus savas tautas un zemes robežām.

³ Ordinēts 1935.gada 22.septembri Alūksnē prāvesta E.Glika Bībeles tulkojuma atcerei veltītajā svinīgajā dievkalpojumā.

⁴ Roberta Feldmaņa bibliotēkas ārmisijas materiāli atrodas Lutera Akadēmijas bibliotēkā.

⁵ LELB arhibīskapa amatā bijis no 1922. līdz 1934g.

⁶ Ārmisija.-1939.-Nr. 12.

⁷1922.gadā 5.janvārī Ministru Kabinets izdeva noteikumus par Vidzemes evaņģēliski luteriskās konsistorijas likvidēšanu un evaņģēliski luteriskā Baznīcas pārvaldīšanu, radot jaunu augstāko Baznīcas pārvaldes iestādi - draudžu delegātu Sinodes ievēlētu Baznīcas Virsvaldi.

⁸ Tomēr LELB ārmisijas darbs Indijā varēja turpināties un turpinās joprojām arī šodien vienīgi ar LELB ārpus Latvijas atbalstu.

⁹ Skatīt R. Feldmaņa bibliotēkas ārmisijas arhīva materiālus Lutera Akadēmijā. Mape Nr. 19.

¹⁰ Konteksts liecina, ka tajā runa ir par ārmisijas darbu.