Kolbs R. Profesors Feldmanis ir unikāls // Svētdienas Rīts. – 2004. – augusts

Tas bija pirms gandrīz pieciem gadiem, kad es pirmo reizi sastapu profesoru Robertu Feldmani. Nākamajās Latvijas apmeklējumu reizēs mēs esam pavadījusi kopā vairākas stundas. Bet es jūtu, ka caur mūsu sarunām, kurās dalījāmies savā interesē par Baznīcas vēsturi un arī par misiju, iepazinu viņu diezgan labi. Es biju īpaši iepriecināts par to, kā viņš runāja par ticības apliecināšanu manā Baznīcā. Pārlieku bieži mēs pieņemam savu situāciju vai ticības apliecību un apliecināšanu par tādu kā dotu. Viņš man atgādināja, cik ārkārtīgi svarīgi ir, ka cilvēki visās pasaules malās apliecina Dieva dotās patiesības. Un es jūtu, ka esmu iepazinis profesoru Feldmani arī caur viņa studentiem.

Beidzamos vienpadsmit gadus esmu diezgan daudz ceļojis pa Centrālo un Austrumeiropu un esmu iepazinies ar to, ko tad īsti Baznīcas ir izcietušas padomju okupācijas laikā. Manā skatījumā profesors Feldmanis ir unikāls. Es nezinu nevienu citu luterisko Baznīcu, kurā kāds viens atsevišķs indivīds būtu tādā veidā iespaidojis visu Baznīcas tālāko gaitu kā profesors Feldmanis. Sarunās ar viņu es dzirdēju un redzēju tieši to pašu Baznīcas un pasaules redzējumu, ko esmu dzirdējis no viņa studentiem. Viņa izpratne par to, kā Dievs strādā caur Evaņģēliju pasaulē, ir kādā īpašā un svarīgā veidā iespaidojusi un veidojusi luterisko Baznīcu Latvijā.

Pirms 400 gadiem luterāņu mācītājs Ludvigs Rabus Vācijā izveidoja pirmo luteriskās Baznīcas martīru grāmatu. Viņš, atšķirībā no iepriekšējiem autoriem, nedefinēja martīru kā kristieti, kurš ir miris, apliecinot savu ticību. Viņaprāt, martīrs bija tas, kurš devis drosmīgu ticības apliecību ļaunuma priekšā, drosmīgu liecību par Evaņģēliju sava Kunga Jēzus Kristus priekšā. Tādēļ viņš savā martīru sarakstā ietvēra arī Mārtiņu Luteru.

Roberts Feldmanis piedzīvoja ļaunumu tādos veidos, kādus es pat nespēju iedomāties. Bet viņš runāja par konfrontāciju starp Dievu, Dieva patiesību un velnu un viņa meliem ar tādu mieru, kas man šķita ārkārtīgi īpašs. Stājoties priekšā 20. gadsimta lielākajiem ļaunumiem, viņš palika pārliecināts, ka Kungs Jēzus Kristus patiešām ir pasaules un ari Baznīcas Kungs. Un tas par spīti visam, ko viņš bija redzējis pats ar savām acīm, - laikiem un situācijām, kad šķita, ka ļaunuma valdnieks valda pār pasauli. Viņš palika pārliecināts, ka jūdu ķēniņš Jēzus Kristus bija un arī palika Kungs. Feldmanis visu savu dzīvi dzīvoja kā Kunga Jēzus Kristus apliecinātājs Augsburgas ticības apliecības 21.artikuls runā par to, ka svētie ir mūsu ticības paraugs. Es lūdzos, lai viņa piemērs un paraugs pamudina jūsu un arī manu Baznīcu uz tieši tādu pašu ticības apliecināšanu, kādu sniedza viņš.

Es esmu iepriecināts un pateicīgs, ka šobrīd varu piedalīties viņa dzimšanas dienas atcerē, jo ar to mēs vienlaikus atzīmējam arī mūsu Kunga Jēzus Kristus valdīšanu tā, kā to ir darījis Roberts Feldmanis ar visu savu dzīvi!