VĒSTULE MANAM TĒVAM!

Krists Kalniņš, Cēsu ev. Lut.
draudzes palīgmācītājs

Šo vēstuli es rakstu Tev, mīļais Tēvs, kā sveicienu Tavā lielajā dzimšanas dienā. Arī man ir tā laime būt vienam no tiem, kurus Tu sauc par saviem dēliem. Atceries, Tēvs, ka tajā laikā, kad sāku kalpot ar Tevi kopā, es nekādi nevarēju Tev pateikt TU, bet visu laiku teicu JŪS. Un Tu katru reizi mani laboji, lai taču sakot Tu. Tomēr mana cieņa pret Tavu amatu, pieredzi un gadiem neļāva šo JŪS robežu pārkāpt. Līdz kādā svētdienas rītā pēc dievkalpojuma, stāvot altāri, Tu paņēmi manu roku un teici: "Dēls! Mēs ar tevi kalpojam vienā altārī, un kalpošanā mēs kļūstam kā brāļi. Tā ir īpaša kopība, kurā mēs atrodamies, īpaša tuvība, tādēļ nesaki man vairs jūs, jo brāļi viens otru savstarpēji uzrunā uz tu." Tas bija viens no tiem īpašajiem brīžiem, kuros Tu ļoti mierīgi, lielā vienkāršībā un dziļā pazemībā pret otru spēj viņam pateikt tieši to, kas viņam ir vajadzīgs. Tā tas arī bija man, jo mīlestība, kuru jutu no Tevis, nojauca manī visas īstās un neīstās, pieņemtās un nepieņemtās barjeras. Es vienmēr, Tēvs, atceros arī tos vārdus, kurus Tu sacīji manai mammai, kad es Tevi iepazīstināju ar viņu pēc kāda dievkalpojuma Kristus draudzē. Un Tu teici viņai: "Svētīta ir tā māte, kura dēlu par priesteri izaudzinājusi!" Tu to pateici vienkārši, bet ar milzīgu cieņu. Un Tavi vārdi vienā brīdī pagodināja visas mātes, bet arī šo vienu, kurai Tu to teici. Es redzēju, kā manas mammas acīs sariešas asaras, bet pats es tajā brīdī domāju, ka neviens un nekad nav teicis un neteiks neko cildenāku par manu māti.

Tēvs! Es gribu Tev arī pateikties par to, ka Tu man pats ar savu piemēru parādīji, ka svinēt dievkalpojumu — tas nenozīmē vienīgi kādas liturģiskās kārtības vadīšanu vai liturģisko darbību izpildīšana, bet ka svinēt dievkalpojumu nozīmē piedzīvot patiesu prie­ku! Tas bija īpašs brīdis visā dievkalpojumā, kad Tu pēc pēdējās dziesmas un lūgšanas pagriezies, lai apsveiktu mani par noturēto dievkalpojumu. Prieku, kuru redzēju Tavās acīs, nevarētu salīdzināt ar šīs pasaules priecāšanos par kādu labi padarītu darbu. Tavās acīs bija saskatāms prieks, kurš rodas no dievišķās atziņas dziļuma un tiešās saskarsmes ar Visuvarenā Žēlastību. Prieks, kas nāca caur Tevi, satvēra mani jau pirmajā kalpošanas reizē un pavada vēl tagad, kad esmu sācis pastāvīgās kalpošanas gaitas Cēsīs.

Lai Dievs Tas Kungs mums dāvā vēl daudz Tava mūža dienu, lai spēks, kas ir Kristus, paliek Tevī ar mums visiem.

Tavs dēls Krists