LAI MANTOJUMS JAUKS

Stādīsim kokus, lai priecājas vēlākas

Pēcteču ciltis, lai mantojums jauks

Paliek tām audzēm, kas nāks par mums kvēlākas,

Diženiem darbiem kas nākotnei plauks.

(Anna Brigadere)

Pirms 40 gadiem Katlakalna baznīcā, kuru tolaik "rotāja" pāris panīkušas priedītes, kalpošanu uzsāka mācītājs Roberts Feldmanis, tagad ap draudzi zeļ viens no bagātākajiem parkiem Latvijā. No maziem, sprīdi gariem stādiņiem sakuplojuši vareni koki. Tā ir viena no cienījamā profesora personības iezīmēm — darīt Dieva vietu skaistāku ne tikai garīgi, bet arī ar savām rokām. Profesora godināšanā viens no viņa garīgajiem dēliem — mācītājs Aleksandrs Bite uzsvēra viņa roku neparastu vieglumu. Kam vien profesors pieskaras, viss plaukst un atjaunojas — gan cilvēks, gan augs. Par Katlakalna parka izveidošanu lūdzām pastāstīt mācītāja R.Feldmaņa darba atbalstītāju, dendrologu Andri Zvirgzdu, bet par liecību viņa izveidotajam dārziņam dzīvojamās mājas pagalmā lai liecina publikācija 1980.gada "Rīgas Balsī" (tolaik tas noteikti bija visai neparasti — rakstīt padomju republikas laikrakstā ko labu par mācītāja paveikto). Daudzi koki, profesora roku stādīti, no kastanīša stādīti, tagad vējo Mežaparka baznīciņas dārzā un Mežaparka alejās. Bet profesora tagadējā dzīvesvietā Mežaparkā viņu priecē kaktusu kolekcija, no kuras trīs lielākie eksemplāri, no profesora rokām dāvināti, rotā Konsistorijas zāli.

Roberts Feldmanis