|
Laugalis O. Dēli par tēvu // Svētdienas rīts. – 2000. – 5. augusts. – Nr.29 (1380). – 7.lpp.
Oskars Laugalis,
Bukaišu-Sniķeres, Dobeles, Penkules draudzes mācītājs
Mācītajs Roberts Feldmanis ir viens no tiem, kuri ar savu aicinājumu un dzīvi ir svētījuši daudzu citu dzīves. Caur viņa aicinājumu mūsu Baznīcā ir ienākuši daudzi jauni Kristus sekotāji, daudzi jaunās paaudzes mācītāji. Caur viņa aicinājumu es esmu ienācis Baznīcā.
Roberts Feldmanis ir bijis daudzu mācītāju mācītājs Ar savu piemēru viņš ir mācījis vienkāršībā uztvert Kristus vēsti un uzticēties Viņam.
Vienu lietu no viņa esmu mācījies: svētku reizēs neļaut sevi celt centrā un neļaut citiem sevi pārlieku godināt, bet visu pateicību veltīt mūsu Pestītājam Jēzum Kristum. Bet to jau varam sacīt arī tā: paldies Tev, Debesu Tēvs, par mazo Robertu, ko pirms 90 gadiem pasaulē sūtīji, lai viņš daudziem kļūtu pār ceļa rādītāju pie Kristus. Paldies Tev par žēlastībā doto un svētīto dzīvi!
Vienmēr ar prieku atceros tos trešdienu vakara dievkalpojumus Mežaparka mazajā baznīcā astoņdesmito gadu otrajā pusē, kur reizēm pēc reisa (tolaik strādāju par tālsatiksmes pasažieru vilcienu mašīnistu), noguris lūgšanas laikā, piedzīvoju to lielo, neaprakstāmo "Dieva mieru, kas augstāks par visu saprašanu.” Tolaik reizēm ziemas sniegos ieputinātā nelielā Mežaparka baznīca likās kā mākslinieka fantāzija kādreiz redzētās Ziemsvētku kartiņās, vieta, kur dodies ar izslāpušu dvēseli pēc Dieva vārda, kuru sludinās tieši mācītājs Feldmanis, vieta, kur sastapt Dieva vīru, kurš nekad nerunā tukši, bet ko tādu, kas vienmēr nāk kā jauns tajā dzīves situācijā, kur esam, kā jaunatklāsme. Arī par to savam garīgajam tēvam šajā jubilejas reizē pateicos!
|
