Spārītis O. Dēli par tēvu // Svētdienas rīts. – 2000. – 5. augusts. – Nr.29 (1380). – 7.lpp.

Ojārs Spārītis,
Mākslas Akadēmijas profesors 

Ar mācītāju Feldmani iepazinos 70 gadu vidū, kad studēju Latvijas Universitātē un rakstīju Viduslaikiem un latviešu pirmajiem rakstiem veltītus kursa darbus. Viņu man ieteica kā autoritāti vēstures jautājumos, un tā es kādu dienu nonācu viņa dzīvoklītī Sarkanās Gvardes ielā. Mūsu saruna izvērtās plašāka, biju sajūsmā par viņa izveidoto eksotisko augu dārzu mājas pagalma desmit kvadrātmetros. Tā kā arī mana aizraušanās bija dendroloģija, atradām daudz kopīga sarunām. Devos arī uz Katlakalnu, kur mācītājs pie baznīcas izveidojis parku. Kad studēju Mākslas Akadēmijā, gāju pie profesora kā autoritātes ikonogrāfijas, liturģijas, baznīcas arhitektūras un dažādos konfesionālos jautājumos. Iepazinu viņu kā cilvēku ar neparastu biogrāfiju, ar kādu padomju laikā, protams, lepoties nevarēja — uzzināju, ka viņš ir bijis misionārs Indijā, kā arī starp izsūtītajiem Sibīrijā. Feldmanis bija tas cilvēks, kas mudināja mani pievērsties pedagoga darbam. Arī aicināja kļūt par luterāņu mācītāju, taču, lai arī to neesmu īstenojis, jo tolaik biju jau uzsācis mākslas vēstures studijas, uzskatu par savu dzīves mērķi kalpot un palī­dzēt Baznīcai ar savām zināšanām un varēšanu.