Barons I. Par tēvu // Svētdienas rīts. – 2000. – 5. augusts. – Nr.29 (1380). – 8.lpp. 

Ilmārs Barons, 
Mazirbes un Miķeļtorņa draudzes palīgmācītajs

Mācītājs Feldmanis bija kā tēvs, pie kura varēja nākt jebkurā laikā. Daudzi pie viņa nāca kā pie ārsta, daudziem viņš deva atbildes. Ar savu stāju viņš veicināja cilvēku uzticību, jo viņam varēja uzticēties. Tiešā veidā atbildes netika iedotas, saruna bieži iegāja citā plāksne. 1984.gadā profesors paņēma mani pie rokas un aizveda pie rektora, pats nez vai teoloģijas studijas būtu izvēlējies. Toreiz strādāju celtniecībā, piepelnījos ar juvelierdarbiem, taču jāsaka, ka profesoram attiecībā pret mani bija stingrs piegājiens. Garīgo devumu un svētību, ko no viņa esmu saņēmis, neņemos izmērīt. Ir lieta, ko esmu no viņa pārņēmis, gribētos cerēt, ka pozitīvā variantā. Profesoram vienmēr bija tik daudz ko teikt, taču viņa sacītie sprediķi bija īsi un kodolīgi. Vienmēr bija sajūta, ka viņam vēl būtu tik daudz ko teikt... Tā arī es cenšos sprediķot īsi, vai draudze jūtas tāpat kā es, profesorā klausoties, nezinu...

 Barons I. Par tēvu // Svētdienas rīts. – 2000. – 5. augusts. – Nr.29 (1380). – 8.lpp.