Datums: 1993.g. 23.aprīlis
Tēma: Jņ.16:16-23. 1.Pēt.2:11-20; (Bībeles stunda) Vieta: Roberta Feldmaņa dzīvoklī - Mežaparkā. Avots: Māc. O. Skrodeļa pieraksti.
Jņ.10:26-28
Uzticība līdz nāvei. Bet uzticība ir kaut kas cits nekā varonība, tas ir
kaut kas vairāk.
Es dodu, bet es saņemu pretī dzīvību.
Mūsu augšāmcelšanās. Kā tas būs? Mēs paliekam bez sava cilvēciskā
izskaidrojuma.
„Citas avis no citas kūts” – melnie, dzeltenie ... kurus misionē. Vai arī
citi reliģiskie veidojumi, kur cilvēks atrod savu silto kūti un omulīgo
pašpatiku. Tie, kas stāv ārpusē, kas pieder pie citām kopībām – arī tām jātop
izvestām un pie Viņa pievestām. Kristīgā ārmisija.
Dieva klātbūtne – lēna vēsma.
Ps.34:5. – meklēšana – legālais, pareizais ceļš. Bet cik ilgi un kādā veidā – te nav teikts. Dziļās, atraisītās lūgšanas ceļš – tas ir viens veids. Bet ne vienmēr Viņš steigsies ar savu atbildi. Viņš ir brīvs, Viņu nevar piespiest.
Uzlūkot Jēzu. Kā tas ir? Liec man mieloties Tava vaiga skaistumā. Šī skatīšana. Stefanam bija dots pat viņa acu skatam.
Steidzīgi pieskriet. Nostāties vietā, kas nav apdraudēta.
Ziņkārīgie ārpusē un pārliecinātie iekšpusē. |