Grieķi, kas atnākuši uz svētkiem, bet arī zinot to, ko runā par Jēzu, par Viņa stāju, par Viņa paveiktajiem brīnumiem. Ieraudzīt ir daudz vairāk nekā dzirdēt. Viņi griežas pie mācekļiem: mēs gribam Viņu redzēt, vai to nevarētu kaut kā izkārtot? Mācekļi Filips un Andrejs to ņem nopietni un dodas pie Jēzus, un pasaka Viņam šo lūgumu. Evaņģēlijs mums nesaka, vai viņi dabū redzēt Jēzu, bet šis grieķu jautājums dod Jēzum iemeslu parādīt, kas Viņš ir.
Kas ir Jēzus pagodinājuma stunda? Jēzus zina, ka šis pagodinājums ir došanās nāvē, pie tam – pēc tā laika uzskatiem - kauna pilnā nāvē. Ieraudzīt Jēzu nozīmē ieraudzīt Viņu šajā pagodinājuma stāvoklī. Vai tas viņiem būtu ko devis, ja viņi Jēzu redzētu tāpat? Tomēr zināmā mērā varbūt … Dievišķais izkārtojums pār pasauli, cilvēci, kur Jēzus ir galvenā persona, kas iet nāvē, lai celtos augšā vēl lielākā spēkā. Tā viņš satriec un iznīcina tumsas spēku. Iemīlētā cilvēka dzīvība, fiziskās eksistences sargāšana ir pazušana, bet brīvprātīgā sevis aizliegšana – dzīvība. Nav brīnums, ka daudzi no Viņa novērsās. Nekas vairs nav dzirdams par šiem grieķiem. Ļoti iespējams, ka viņi šaubījās. Tagad ir pārāk grūti Tevī ieklausīties, mēs vēl pavaicāsim Tev kādu citu reizi. Dārgākā manta ir: es un man, un nevis savu dzīvību ziedot – tāpēc arī no Jēzus atstājās.
