Kāds notikums Jēzus gaišajos brīnumdarbos. Notikums pie kapa – kaut kas negaidīts – varbūt visbrīnišķīgākais – vismazāk izprotamais un izskaidrojamais Jēzus darbībā.
Jēzus darīja brīnumus sava Tēva spēkā – Jēzus var. Bet tā ir tāda paslēpšanās no tā, kas šajā notikumā parādījies kā Jēzus īpašais darbs. Brīnumus nevar izskaidrot, bet mums jāmēģina tuvoties tam notikumam.
Tavs brālis celsies augšām – es zinu, zinu (Marta) – augšāmcelšanās dienā – Marta aiz tā paslēpjas – visas neiespējamības pārliek uz mūžību. Jēzus viņu piegriež tagadnes cilvēka ticībai. Jēzus ieliek vārdus, kas atrauj nost no šāda priekšstata un centrē visu uz sevi, norādot, ka augšāmcelšānās un dzīvība ir atkarīga no piederības Viņam. Bet tas jau nozīmē to pašu – arī augšāmcelšanās dienā svarīgākais ir piederība Jēzum Kristum. Bet Jēzus nav tikai to domājis. Viņš samulsušajam cilvēka prātam saka: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība.” Izšķīrēja ir piederība Viņam un ne tikai piederība Viņam – Viņš it kā atceļ robežu starp laicīgo un mūžību – to, kas vēl būs un kas tagad ir – patvērums Kristū ir mūžīgā dzīvība jau tagad. Augšāmcelšanās – atkarībā un sakarībā ar Viņu. Viņā pašā šīs robežas nav. Viņa darbs un piepildījums ir vienlaicīgi šejiene un mūžība. Jēzus: “Bet lai jums būtu drošība, lai jūs ticētu, ka es esmu nācis no Tēva.” Viņš zināja, ka Lācars ir miris, bet kavējās vēl iet – lai pie viņa piepildītu šo brīnišķīgo apstiprinājumu. Aicināja Lācaru ārā – tā apstiprinot savu dievišķo spēku. Mūsu priekšā ir Jēzus, miesās ietērptais Dievs, visspēcīgais, kura priekšā neeksistē šīs robežas. Viņas ir kā citādi noliktas.
Marta: “Es jau zinu, ka tas kādreiz notiks.” – Bet tā dzīves tiešamība ir tā, ka viņš ir jau kapā un sāk trūdēt …
Marta izskrien pirmā pretim. Marta rūpējas par Jēzu (citā gadījumā) – ar to vislabāko – viņas mīlestība uz to spiež. Marija ir tā, kuru saista šīs dzīvības problēmas: “Ja tu būtu bijis klāt – viss citādi būtu bijis”. Ticīgas – cilvēks, kas grib savu ticību ietērp praktiskajā – kalpošanā. Es zinu, es zinu, es tam ticu – pastarā tiesā visi celsies augšām – labā ticības pilnā cilvēka bezpalīdzība – ja tu būtu klāt. Viņš nesaka: es esmu klāt, bet: es esmu dzīvība. Neticīgas Toms – iesim līdzi, lai kopā mirtu.
35.p. Jēzus raudāja. Patiess Dievs un arī patiess cilvēks. Viņš bija to pilnam pieņēmis, ka Lācars patiesi ir miris. Viņš jau ož. – Bija iespējams darīt Dieva brīnumu. Liberālisms: augšāmcelšanās iespējama tikai garā. Kāda miesa? Pilnīgi raksturojams tas nav.
Racionālais materiālisms un spirituālisms. Šajās divās lietās pasaule vēl joprojām mocās un tur Kristus paliek piedauzība, tikai pati kristīgā ticība nespēj noturēties, noslīdot vai nu uz vienu vai otru pusi.
