Līdzība par labo ganu. Viņš ir nācis, lai šim ganāmam pulkam būtu dzīvība un pārpilnība.
11. un 17.p. – dzīvības atdošana.
Bet jautājums ir par zagli un laupītāju, kas ir nācis pirms Viņa, kuram avis neklausa, kas nāk vienīgi, lai zagtu un nomaitātu. Kristus vienīgums un vienreizīgums. Uzskatu, ticību, reliģiju, māņticību jūklis, kas bija jau pirms Kristus, kur cilvēki ar maģijas izdarībām meklē cilvēkiem dot to, kas viņiem nemaz nav, bet tikai sagūstīt viņu dvēseles.
Sektas – lai rautu ārā, izpostītu. Visvairāk ir apdraudēti inteliģenti – joga, horoskopi … paraut cilvēka dvēseli. Cilvēka prāts tam ir pieejams: reklāma plus šķietams zinātniskums. Vella kalpi, pravieši, priesteri, lai mulsinātu, lai izrautu no kristīgās draudzes: mormoņi, scientisti .. Tā tas ir, ja mēs skatāmies uz rezultātu – viens sātaniskais virsdiriģējums. Lielais uzbrukums – zaglis, kas laužas iekšā, lai laupītu. Visa, tā saucamā, pārliecināšana jaunajās ticību ietās ir tikai cilvēka aplaupīšana, kurā pēc tam viņš tiek vadīts kā saitē, kā narkotika.
9.p. Es esmu durvis. Ieeja avju kūtī, ieeja Viņa kopībā ir tikai caur Viņu pašu – tajā nevar iestāties kā biedrībā labas iegribēšanas dēļ, tur nevar iestāties ziņkārības dēļ. Pestītājs pats nostājas starp savu draudzi un ārējo pasauli.
Līdzības romantizēšana – tikai jūsmīgais skaistums.
