Datums: 1995.g. 29.septembris
Tēma: Lk.12:13-31
Vieta: Roberta Feldmaņa dzīvoklī.
Avots: Māc. O. Skrodeļa pieraksti.
Pieskaņa Kalna sprediķa vārdiem (Mateja 5., 6,24-34).
Sargieties no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tās. Materiālā labuma kārdinājums: iegūšanas, taupīšanas, kas aizpilda cilvēka dzīves rosmi. Neraizējieties, ko ēdīsiet, dzersiet, jo visu to meklē pagānu tautas. Tā saucamās reliģijas vienmēr ļoti lielā mērā parāda .. Reformāti, ar kuriem Luters strīdējās par pasaulīgu Svētā Vakarēdiena tulkošanu, dzīvē parādījās kā milzīgi praktiķi. Nabadzība ir Dieva sods, un bagātība ir svētība. Pēc tās ir jādzenas. Cik tālu noved negarīga domāšana … Šī bagātnieka vientiesība. Nodrošināt savu dzīvi. Ja mēs savu cerību liekam uz tā: Vai mēs varam iztikt, tad var gadīties, ka ne tikai mūs paņem nost, bet arī mēs patiesi nevaram iztikt – viņā jau nav paļāvības. Cilvēki, kas ir bijuši pieticīgi – bijuši izdalītāji, ir piedzīvojuši, ka nāk atpakaļ. Tāpēc vajag meklēt, kur var vairāk nopļaut, sakraut šķūņos.
Svētdienā ir labākā tirgošanās – var apgādāt māju: televizors, mašīna … - ēd un dzer mana dvēsele – tev visa papilnam un var gadīties, ka svētdienā, ceļot šo smago kasti, pakrīt tai pāri – sirds neiztur. Bezdievība. Ne jau tikai šķūņos sakrāt. Baznīcas stāv neremontētas. Tas nāk no tiem, kas nesēj un nepļauj. Dzenieties pēc Dieva valstības. Rūpēšanās pēc nodrošinājuma ir skaidrā neticība. Ir jau tāds Dievs, bet kas par mani gādās, ja es pats negādāšu. Te atklājas realitātes, kas nav loģiski apspriežamas. Neraizējieties, nerūpējieties.
Kādam Dievam mēs ticam? Ko jūs paši esat izdomājuši. Mēs ticam Trīsvienīgajam Dievam – vajadzīgā brīdī Viņš dod un dara. Ne tikai drēbes un apavus … Daudzreiz mēs raizējamies par grūtībām, kā mēs tiksim galā.
Skaiti visas svētības,
Neaizmirsdams it ne vienas,
Un tu pārsteigts redzēsi,
Ko Dievs darījis.
Debesu Tēvs redzēja, ka to vajadzēja. Mēs citādi redzam lietas.
Miljonāri, kam noguldīti miljardi – vēl pūlas, vēl vajag – kam tas paliks, ko tu krāj? Rokfellers piedzīvoja lielu vecumu (ap 90 gadi). Mūža nogalē vecais Rokfellers neko citu nav drīkstējis ēst, kā šķidru, plānu putriņu. Ko tie miljardi līdz – tu pat nieka kumosiņu nevari iebāzt mutē. Kāpēc tie miljardi netiek doti, kur tie trūkst? Baznīcas celtniecībai, remontam mums jākrāj gadiem ilgi no cilvēkiem, kas no savas tukšās saujiņas kaut ko iedos. Neatstājiet saviem bērniem – tie tos izputinās kā pelnus – laimīgie mantinieki vispirms saplēšas savā starpā, un tad tas aiziet kā pelni. Mūsu konkrētā dzīve un Dieva taisnība – kā Dievs parādās savā taisnībā. Ceturtais bauslis – nogāzīsim to veci un apsēdīsimies viņa vietā – tas vecis palika. Arī mantu lietās: kur mēs kādu elku uzceļam, tur Dievs viņu saspārda.
|
