Datums: 1993.g. 3.decembrī
Tēma: Lk.1:26-56; (Bībeles stunda)
Vieta: Roberta Feldmaņa dzīvoklī - Mežaparkā.
Avots: Māc. O. Skrodeļa pieraksti.
Grūts stāvoklis – būt mātei bērnam, kas nav no viņas vīra. Marija: “Es esmu Tā Kunga kalpone.” Tu esi Dieva apžēlotā. Marija neiet nekur pāri Dieva uzdevumam. Vai nejūdus drīkst uzņemt kristīgā draudzē? Pirmais Baznīcas koncils. Bet arī tur Marija nebija, kā gan varētu domāt, ka viņa varētu būt un ko teikt par Jēzu. Tā Kunga kalpone ir savu darbu darījusi, tagad viņa atiet anonimitātē. Leģendās ielaužas tik daudz cilvēciskuma.
Katoļu uzskatos Tā Kunga kalpone ir pārvērsta. Kaut kur aizgūtā dieviete (Sīrijā, Mezopotāmijā, … - Dēmetra, Aštarte, Izīda un vēl kādas citas dievietes).
Virs ieejas Aglonas bazilikā – AVE MARIA. Marijas baznīca? Ne Kristus? Marija – brīnumdarītāja – dieviete, kurai pielikts Jēzus mātes vārds. Katoļu Baznīca to dzen arvien augstāk un augstāk – kā viņi tiks ārā?
Jaunava Marija esot miesīgi uzņemta Debesīs – kur ir tam pamats?
Jautājums par reformāciju. Luters un katoļu Baznīca. Milzīgais konflikts Vormsā. Ko pārmet Luteram? Neko – tikai lai viņš atsauc ko runājis. Nebija disputa. Es neticu ne konciliem, ne pāvestiem – jo ir tik daudzas reizes pierādījies, ka viņi paši runā sev pretim. Pierādiet ar Svētajiem Rakstiem, ka tas ir aplami. Katoļu Baznīca viņam pārmet tikai stāju. Disputā vienmēr uzstājas uzskats pret uzskatu. Pret Lutera uzskatiem te nestrīdas. Nē: viņš nedrīkst runāt pretim pāvestam un viņa būšanām.
Attieksme pret sektām. Vai nav līdzīga? Taču viņi ir maldīgi paši savos pamatos. Luteriskā uztvere un reformāti. Cvinglijs un Kalvins: ko es nesaprotu, tas nav pareizi. Luters pie Sakramentiem neuzdrīkstas nākt ar savu tulkojumu. Cvinglijs un Kalvins, racionālisti, saka, ka tas nevar būt, ka maize un vīns top par miesu un asinīm. Luters saka: mēs nevaram to iztulkot un nevis mērījam to ar savu cilvēcisko prātu un loģiku.
Ierobežotais nav spējīgs satvert neierobežoto.
