Templis, kurā notiek asiņaina upurēšana – ar derības šķirstu – tikai Jeruzalemē.
Doma baznīcas Eiropas zemēs – cik varenas! Pāvesta reprezentācijas baznīca Romā – kāda greznība, zelts, mākslas darbi – tas viss iedarbojas uz cilvēku: rada priekšstatu par šo lietu nekustamību, mūžību un zināmā mērā glaimo cilvēkam – ko cilvēks spēj! Jēzus saka: te nepaliks akmens uz akmens – viss tiks nopostīts. Nav tāda lieta, ko cilvēks var uzcelt šeit uz zemes, kas paliks neskarts, kas netiks nopostīts. Bet kad tas notiks? – tā mēs prasītu. Pestītājs atbild – parāda nākotnes notikumus, kuros tempļa sagraušana nebūt nav tas svarīgākais. Pārbauda, kas nāks – pie lietām, kas liekas stabilas. Kāda būs Tavas atnākšanas un pastarā laika zīme? Vispirms Viņš brīdina savus mācekļus: pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ. Viltus Kristi un viltus pravieši. Daudzveidīga pievilšana. Tas notiek arī pie mums. Indijā – Kristus ir Krišna. Pirms pus gadsimta Annija Bezante (Blavatskas skolniece, teozofu piekritēja), pāriedama hindū ticībā, paziņoja, ka Kristus ir jau atnācis – kā indiešu puišelis Krišna – Murti. Daudzi arī tika pievilti. Tikai pieaudzis viņš pateica, ka negrib būt Kristus – viņš tāds nav. Indijā bieži ir tādi cilvēki – dievi. Korejā – Muns. Cilvēki tic. Arī Eiropā. Cilvēkiem patīk tādas brīnišķīgas lietas – ka viņus krāpj. Saglabājiet savu modrību, kriticismu. Svēdenborga redzējumi debesīs un ellē – atklāsmes, kas stāv blakus Svētajiem Rakstiem – ko iedvesis “Svētais Gars”. Tas nav Svētā Gara darbs – tas nevar runāt pats sev pretī. Hlisti – sekta Krievijā. Viņi atraidīja kristīgo (pareizticīgo Baznīcu), bet noturēja savas sanāksmes: lasīja Svētos Rakstus, garīgas dziesmas, dejas, raustīšanās, pātagošanas. Notika slepeni, jo viņus vajāja valdība, pareizticīgā Baznīca. Šinīs sapulcēs piedalījās pats Dievs, Jēzus Kristus un jaunava Marija. Viņos iemiesojies. Un to viņi cieti un stingri ticēja. Lai iegūtu Dieva žēlastību – vispirms ir jāgrēko. Viltus Kristi - daudzus pievils. Pravieši un pravietenes, gaišreģi, kas pierāda visas lietas. Pierādījumi un aprēķini par Kristus otro atnākšanu. 1920.g. sagrūs islams, 1930.g.iznīks pāvesta vara. Kristus miers 1933.g. (rakstīts 1907.g.). Tam pretī viens mācītājs (vācietis – Kuldīgas mācītājs Lichtenšteins) rakstījis pretrakstu, kur norādījis uz briesmīgām kļūdām. 1933.gadā bija trīs kristi: Hitlers, Musoliņs un Staļins – jaunās pasaules cēlāji. Arī tie nesaukdami sevi par kristiem, bet pasaules atjaunotājiem – arī tie ir pievīluši ļoti daudzus.
Jēzus Kristus runā par pazīmēm – tikai lielo bēdu iesākums (karš, bads, zemestrīce) – netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs. Netaisnība – viens no velna ieročiem. Visa cilvēka dzīve padota netaisnībai. Cilvēkam apsolīts viss, kas viņam vajadzīgs un kad viņam tas ir vajadzīgs – viņš tiek aplaupīts. Patiesība un skaidri zināmas lietas tiek apgrieztas otrādi. Un ar to tiek piesūknēta cilvēka dzīve. Rezultāts – velns panāk, ka izdziest mīlestība, cilvēks nocietinās, paliek rupjš un patmīlīgs – ja viņam nepārtraukti viss tiek darīts otrādi. Jūs nodos mokās, jūs nokaus, jūs būsiet visu ienīdēti Mana Vārda dēļ. Kristus ir ienācis ienaidnieka zemē, un pamatstāja pret Viņu ir naids. Jo Viņa klātbūtne paralizē viltus kristus, Viņa tuvumā viņi kļūst mēmi, brēc.
Patreiz tumsas spēks ir pieteicis cīņu ar Svētajiem Rakstiem – cilvēkam ir jāizrauj no kāju apakšas viņa ticības pamats (Dieva Vārds). “Svētos Rakstos ir vietas, kuras tur neder, kas nav ņemamas vērā” – celtne sāk sasvērties – izkrīt nākošie akmeņi – atkal citi, celtne nevar stāvēt. Svētie Raksti – tikai cilvēka domu sakārtojums.
29.p. Kosmiska katastrofa. Mūsu zemeslodes vēsturē ir bijušas līdzīgas parādības, kad cilvēki vēl tur nav mājojuši. Zemes griešanās leņķis pret sauli – citāds nekā citām planētām. Tas ir mainījies. Pat to liecina ģeoloģija, paleontoloģija. Debesu stiprumi kustējušies. Vulkānu izvirdumi, kuru rezultātā tiek izsviesti tik lieli daudzumi, ka visā apkārtnē ilgāku laiku iestājas krēsla.
Mēs nezinām un nezināsim, ko patiesībā Pestītājs ir gribējis pateikt. Tas, kas cilvēkiem liekas tik neiedomājami, tas ir pavisam reāli iespējams.
Cilvēka Dēla zīme – mēs nezinām – neviens nezina. Bet tajā brīdī mēs to zināsim. Bet Viņa vārdi nezudīs – Viņa vārdi ir patiesība, kas ietver mūsu attiecības ar Dievu, patiesība par mums pašiem un Dievu. Tātad pārlaicīgums. Kristus nav runājis tikai šai pasaulei, bet uz visu pasauli, kamēr tā eksistēs ar cilvēkiem un pāri par to. Dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.
Ļaunais kalps sāk uzvesties ļoti patstāvīgi un rīkoties it kā tās būtu viņa darīšanas.
