Laika zīmes mūsu politiskajā dzīvē. – Nu ko tie cilvēki plēšās ap muļķībām. Tāpat viņi nezinās. Ne pareizo laiku, ne pareizās laika zīmes. Bet viņi visu meklē pie ārējā. Lai viņi meklē visas tās lietas pie savas iekšējās nostājas pret Svēto, Mūžīgo Dievu. Un tur ir visas tās lietas. Un nevis laika zīmēs. Vienam tur pērkons norūks, tad viņš tūlītās satrūksies un pateiks “Dieviņš runāja!” Arī zīme. Tā tikai lūdzu nē. Šādas te aplamības. Tos cilvēkus dzīt nost no tām ārišķībām. Viņus jau neinteresē būtiskais, viņi domā, kā tās savas vietas nodrošināt ar ārējām zīmēm. Tā ir māņticība. Mēs katru dienu stāvam Dieva ziņā: vai pērkons, vai zibens, vai lietus, vai zemestrīce – vienalga. Neatkarīgi no tā. Vai tad, kad būs zemestrīce, tā būs lielāka zīme nekā tad, kad mūsu Dievs Tas Kungs pavēlēs krist ceļos un meklēt Viņa žēlastību.