Vidutāji starp Dievu un ticīgo tautu – uzraudzītāji, lai katrs burts tiktu pildīts – Mozus sekotāji – farizeji (?). Teoloģijas uzdevums savā lielumā un traģismā. Lielais – visaptverošais grēks – neīstums un neticība. Darbošanās ap svētumu – notrulina – padara par ikdienišķu.
Sasien smagas nastas, bet paši to nemaz nepilda. Reformācija. Kas pārstāvēja svētumu, bet īstenībā bija neticības pilni. To, ko viņi saka – pildiet, bet pēc viņu darbiem – nepildiet. Ārējā forma, kas paslēpa rupji grēcīgu izturēšanos.
Visaugstākā vara ir valdīt pašam pār sevi.
13.p. Neīstums ir tas pats, kas neticība. Garīgā amata nesējs piesedz savu neticību. Cilvēka dvēsele - meklētāja dvēsele pēc dzīva Dieva – atsitās pret šo auksto ledus kalnu un netiek iekšā. Izrādes mūsdienās (teātris, kino, TV) – neīstums un meli. Cilvēki izrunāja vārdus, kas nebija viņu vārdi – arī komunismā. Svētums – kā izrādes priekšmets – Debesu Valstības vārti aizslēgti – beigās jāaizslēdz arī baznīcu durvis.
14.p. Iekāre. Manta. Kā var sagrozīt likumus un iegūt to, kas nav tavs.
15.p. Neīstā atgriešana. Kam pašam nekā nav, tas otram nekā nevar dot. Bet viņš var manipulēt, spēlēties ar patiesības vārdu un ievilināt savu piekritēju pulkā.
Zvērests pie Dieva nama. Templim, altārim ir sava cieņa. Jums nebūs zvērēt – saka Pestītājs. Bet tas ir viens no māņticības paņēmieniem, reizē iebiedējums, reizē pārliecinājums. Ārējā šķīstīšana. Dievkalpojuma trauki. Bet ja saturā iet neticīgums, ārišķība … Labi izkoptā ārpuse un iekšpuse ir negantības pilna. – Nekas jau tālāk nebūs – smiltis visu apklās. Kā jūs izbēgsiet no elles sodības? Čūsku dzimums – piespiestā aste – atgādinājums par elli. Kritika. Kāpēc vajāja apustuļus, kāpēc mūsdienās vajā cilvēkus, kas Dieva vārdus grib turēt svētus? Jēzus – Viņš traucē cilvēkam būt brīvam.
