Dieva meklētāji. Tēvs dod uzdevumu. Viņam ir uzdevums pie katra no mums. Kas ir šis uzdevums? Pildīt Viņa prātu? Kas ir Viņa prāts? Domā, ka Dieva prāts ir kaut kas abstrakts, milzīgs: jūras izsmelt … Maldi: daudzuma redzējums apmulsina mūs. Pašapzinīgi cilvēki: es domāju, ka man ir jādara tā un tā, un tas ir Dieva prāts: sevi nolicis Dieva vietā. Uzdevums evaņģelizēt visu pasauli līdz 2000. gadam. Vai tas ir Dieva prāts?
Debesu Tēvs dod uzdevumus. Te ir tas sāpīgais cilvēkā – dažādā pieeja un stāja: es iešu un darīšu, un tomēr nedara. Un nelabprātīgais, kas tomēr to pilda. Mums ir jābūt ļoti jūtīgiem atlaist grožus – lai iet kā iet, ja arī purvā, tad tā ir Debesu Tēva griba. Viņa uzdevumi nekad nav tādi, ka vestu aplamībā. Jūsmotāji, kas ir labprātīgi: jā, jā, es iešu, darīšu. Uzdevumi nepavisam nenozīmē, ka mums ir kas grandiozs uzdots. Grandiozs tas var būt tur, kur Viņš mums liek dzīvot pacietības dzīvi – nešaubīgā ticībā.
