Pestītājs – izpostītājs? Tomēr līdzībā par neauglīgo koku – lai vēl atļauj nākamo gadu – viņš vēl apkops. Šis gadījums ir nesaprotams. Savā izsalkumā Viņš ir kā vīlies un vēlējumā pasaka bargu tiesājumu. Šis notikums un tā saruna ar farizejiem it kā saskan. Viņš zina uz priekšu to sarunu, kas viņam būs ar farizejiem. Saruna ar farizejiem par Jāni Kristītāju.
Vīģes koks ir Izraēla simbols – labais, saldais dēsts. Jēzus spriedumi. Kad mēs skatāmies – tad redzam, ka Izraēla vēsture to parāda. Vecā Derība rāda tā labos un sliktos darbus – un tomēr tas ir neauglīgs, un līdz ar Jēzus atnākšanu – viss ir beidzies – piepildīts.
Kas tev devis tādas iespējas – tādas lietas darīt? Indiešu meditācijas, maģijas u.c. paņēmieni. Viņi redz Jēzus brīnumus, spitālīgie .. Kas tā par varu? Maģiskie spēki vai dievišķie? Viņi pēdējo jau gan negribētu. Viņus uztrauc, ka šajā notikumā ir kas pravietisks.
Ar kādām tiesībām? Burvji arī to tā varētu izdarīt – parapsihiskie spēki?
Bet tur nav parapsihiskie spēki. Izraēls ir sastindzis – neauglīgs. Viņi ir zināmā mērā nedzīvi. Tāpēc viņi prasa: kādā varā tu to dari? Ja cilvēka spēkā – tad viņš ir zaimotājs un jānomētā ar akmeņiem, ja nē – tad sarežģītāk. Jēzus atbild – izliek cilpu.
Milzīgi bari nāca pie Jāņa Kristītāja. Juta, ka te ir dievišķais darbs pie viņiem. Farizeji tagad spīlēs. Ja no debesīm – jūs taču esat Rakstu pratēji – kāpēc tad jūs Viņam neticējāt – iznīcinājāt? Ja no cilvēkiem – ļaužu viedoklis tajā ziņā bija ļoti noteikts, stingrs, ass …
Jēzus viņus atstāj tajā pašā neziņā: gribot noliegt Kristu un arī bailēs no cilvēkiem, darīt Viņam kādu pārestību. Zināmā mērā tiesa pār Izraēli.
21.p. “Ja jums būtu ticība un jūs nenomāktu šaubas, jūs varētu reiz sacīt šīm kalnam: celies un meties jūrā! – un tas notiktu.” Jēzus runā uz mācekļiem. Kur jūsu ticība? Ticība – pārliecība cilvēcīgi neiespējamā situācijā. Vētra laivā – nevar nekā vairs līdzēt – jūs esat aizmirsuši vienu lietu – paļaušanās uz neredzamām lietām. Mācekļi Jēzu redz ļoti virspusēji. Viņi brīnās, kas viņš tāds, ka viņam paklausa jūra, vētra. Filips: rādi man savu Tēvu – Es esmu pie jums katru dienu. Kulminācija Ģetzemanē – noguruši – miegs. Ja notiks kaut kas tik nozīmīgs, tad paliks nomodā visu nakti. Jēzus lūgums – palieciet ar mani nomodā – mēs esam noguruši – nemaz nejūt, cik ļoti Viņam tas ir vajadzīgs, ka kāds Viņam jūt līdzi. Ja jums būtu ticība – jūs varat likt kalnam pārcelties. Kurš nu to mēģinās? Jēzus: kas tic, tas visu spēj! Nebīsties, tici vien. Bet fakti, dzīves tiešamība.
Mūsu ticība ir pārbaudījums mums, un zināmā mērā mēs pārbaudām Dieva apsolījumu. Grimstošā laivā – cerību nav – un tomēr mēs ticam, ka Dievs izvedīs.
Lūgšana ticībā un ticības paļāvībā arī mūsdienās ir ļoti nešaubīga.
