Jēzus pazemība, vienkāršība, ka nekad neviens Viņam nepakalpo. Šī vienkāršā izpausme, neatbilstoša pravietojuma varenumam. Jēzus ieiet Dievnamā: manam namam jābūt lūgšanas namam, bet jūs to padarāt par slepkavu bedri. Jēzus iet uz dievnamu, uz dzīvības centru, sirdi. Bet templis ir apgānīts, dzīvība ir izdzēsta, sirds ir pamirusi, viņa ir jāatdzīvina. Ievainota baznīca; sagrauta, ievainota baznīca ir tikpat kā ievainota sirds – dzīvība var izbeigties. Jēzus šķīstī Dieva namu. Viņš izdara savu pirmo darbu. Ceļam pie Dieva jābūt attīrītam, tīram, tas nedrīkst būt aizsprostots. Pierādījumi mums ir visapkārt: tautas, kas pameta savu svētumus un dievnamus, iet pašas bojā: kas pieļāva to, ka dievnami tiek apgānīti un necentās viņus šķīstīt. Tas prasa šo ārstniecisko iejaukšanos. Tirgošanās ar svētumu … Visai cilvēku dzīvei ir jānāk kopā templī pie lūgšanām.