Aktualitātes Raksti Baznīcas vēsture Fotogrāfijas Audio, Video Dažādi
Autobiogrāfija | Sprediķi | Bībeles stundas | Teoloģiskie raksti | Dzeja un "dzirkstis" | Publikācijas par R.Feldmani

Mt.16.nod.

« atpakaļ

Datums:  1992.gada 10.aprīlis
Tēma:  Mt.16. (Bībeles stunda)
Vieta:   Roberta Feldmaņa dzīvoklī. - Mežaparkā
Avots:  Māc. O. Skrodeļa pieraksti.


Farizeji un saduķeji prasa pierādījumus – zīmi no debesīm, nevis tā, ka viņš savā spēkā varētu ko izdarīt: šeit nav darīšana ar vientiesīgiem cilvēkiem, viņi zināja par suģestīvo ceļu. Jēzus saka: klimatu (laika zīmes) jūs saprotat. Dieva zīmes un pazīmes (melns kaķis, cilvēku meklētas zīmes). “Dievs, pierādi, ka Tu esi, tad es ticēšu!” Jēzus saka: nekāda zīme jums netiks dota. Jonas zīme. Arī mācekļi nav sapratuši vienkāršo salīdzinājumu – maizes raugs – farizeju raugs.

Pētera liecība, it kā visu mācekļu vārdā. Teoloģija no augšienes – Dieva Svētā Gara darbs pie cilvēka.

Dieva Gara žēlastības iedarbība: neviens to nevar izdomāt. Tā tas ir arī pie mums pašiem.

Kam trūkst saprašanas, lai lūdz Dievu. Miesa un asinis tev to neatklāja, bet mans Tēvs, kas Debesīs. Uz šī pamata Es celšu Baznīcu virs zemes un elles vārti to neuzvarēs. Elles spēki – cilvēka prāta samulsinājums – iejūgts. Cilvēka prāts – cilvēka jūtas. Arī tie elles vārti, kas sabruka mūsu priekšā. Hruščovs solījis, ka reliģija būs iznīcināta septiņu gadu laikā.

Debesu Valstības atslēgas. Debesu Valstība – viņa te, kaut kur ir mūsu tiešā tuvumā. Mēs tik nevaram tajā ieiet. Ieejiet pa šaurajiem vārtiem. Ar kādām atslēgām lai ieiet? Kristīgajā priesterības uzdevumā ir šīs atslēgas – atslēgt vārtus. Paradīzes vārti atveras tur, kur kristīgās draudzes iestādītājs, pirmajā kārtā – apustulis, kas atslēdz šo grāmatu, kas atslēdz Debesu Valstības svētos iestādījumus – sakramentus.

Jēzus runā par visām ciešanām, kas stāv Viņam priekšā, Pēteris – līdzjūtības pilns – lai tev taču tā nenotiek. Atkāpies no manis Sātan! – Kāpēc tik drausmīgi? Kur tad ir tā Pētera vaina? Tu nedomā pēc Dieva, - pēc cilvēku prāta. Kā atšķirt Dieva un cilvēka prātu? Vai ēst to kumosu vairāk, vai nē? Ne tik sekli? Jēzus ir nācis pildīt kādu uzdevumu, nest šo salīdzināšanas upuri, Viņš zina, ka no šīm ciešanām ir atkarīgs visas cilvēces liktenis. Dieva prāts un cilvēka prāts nav tas pats. Cilvēka domāšanā mēs pievelkam klāt Dievu pie savām domām un vēlējumiem – ka tas ir Dieva prāts. Viņš ticēja Dievam, bet arī sev, jo bija gudrs cilvēks. Mums ir jāvar pieņemt Dieva prātu. Atslēgas, kas slēdz un atver – ārkārtīgi spēcīgs ierocis, kas var satriekt pašu elli. Šķēps, kuru nesot, daudz kas jāaizliedz, jāņem savs krusts. Dieva uzdevums. Kas dzīvību zaudē – tas to paglābj. Kas saglabā savu dzīvību, taču nepilda Dieva uzdevumu, ir savu dzīvību pazaudējis. Mācītājs – mācīt cilvēkiem ko labu – krusta uzņemšanās, sava cilvēcīgā “es” aizliegšana. Šaurais ceļš mums atņem to, kas mums tāpat ir nevajadzīgs. Kontrolēt savu prātu, vēlēšanos, bailes un priekus.

Grēks
Pamata grēks ir mūsu pretniecība Dievam. Septiņas mantas: 1.Dieva Svētais Vārds; 2.Svētā Kristība; 3.Svētais Vakarēdiens; 4.Atslēga – bikts; 5.Dievkalpojums; 6.Svētais Krusts – cietējs. 

 


 

Copyright 2008; Created by MB Studija »