Trīs līdzības par Debesu Valstību. Debesu valstība vienmēr ir nodarbinājusi cilvēku prātu. Vai tas ir jau šeit, vai mūžībā, vai aizsākas jau šeit? Kā cilvēks var ieiet Debesu valstībā?
Cilvēkam ir jāpiedzimst no jauna, jākļūst citam radījumam – Debesu valstībai piederīgam. Citi cilvēki to ar lielu centību un spiešanos grib panākt, ka viņi būtu šis jaunais radījums. Metodes, kā cilvēks tiek pie debesu valstības, kā viņš kļūst tās loceklis. Pestītājs parāda trīs veidus, kā cilvēks nāk sakarā ar Debesu valstību: apslēptā manta, pērle, tīkls.
Apslēptā manta – cilvēks nomā tīrumu: ar, ecē, pūlas vaiga sviedros – darba lauks, kur ir raža, neraža, visādas iespējamības, arī nelaimes. Cilvēka dzīve aiziet pūlēs par ikdienišķām lietām. Tad pēkšņi ar arklu aizķer kādu apkaltu kasti, kur aprakts liels kapitāls: sudrabs, zelts, dārglietas – liela, milzīga bagātība. Cilvēks nopērk šo tīrumu, un viņam pieder ne tikai tīrums, bet arī šī manta. Debesu valstība ir līdzīga šādai mantai – cilvēks katru dienu staigā tai pāri, tur viņam izaug vārga labība, visa dzīve paiet pūliņos. Ikdienišķais cilvēks, kas iejūdzies ikdienas dzīvē, velk savu dzīvību nenojaušot, ka viņa dzīve var kļūt ārkārtīgi bagāta, ja viņš nedaudz dziļāk .. Darba rūķi, kas ir čakli strādājuši, svētdienu neievērodami, un dzīve pagājusi pūliņos, kreņķos, un viņš palicis pie savām lietām. Debesu valstība ir mums tuvu.
Rom.14:17 “Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā.” Cilvēkam tāpat ir jāēd un jādzer, jāstrādā dienišķais darbs, bet zem šī dienišķā darba ir neatklāta “taisnība, miers un prieks Svētajā Garā”. Dāvida dziesma: Kungs, Tu man esi devis vairāk prieka … Mantas, kas pārvērš šo dzīvi, to bagātina. Cilvēkam nav jāpaliek pie šīm lietām vien. Cilvēki, kas piedzīvojuši tik daudz sāpju, - kas ir tik priecīgi – viņi ir uztvēruši šo bagātību – grūtums virs nav grūtums. Cilvēku attiecības. Pirmais ticības loceklis. Dievs Tēvs un Viņa apgāds M.Lutera skaidrojumā. Dievs visu to dod (“Mazais katehisms”) – tā ir šī apslēptā manta, kad ieraugām, ka aiz visām šīm lietām stāv kas vairāk. Pie kapa: “šis čaklais darba rūķis, kas … savu dzīvi pavadījis darba sviedros”. Saņem mantu, iegādājas bilžu kastes, bet tajā pašā laikā nav laimīgs. Pasper tās kastes svētdienās nost un aizej uz baznīcu – tur tu dzirdēsi to, kas tev vajadzīgs.
Pērle – Krāšana – vesela zinība pazīt pērles, novērtēt, acīmredzot ir jau sakrājis veselu kolekciju. Tad viņš atrod kādu sevišķi lielu un dārgu – pārdod visas mantas un nopērk šo vienu. Cilvēks, kas meklē … Dieva meklētāji – cilvēks, kas nav pamanījis to, kas viņam jau ir. Ir arī vērtību krājēji – var lepoties: Redzi, tas man jau ir, to esmu jau ieguvis. Tā ir ļoti izteikta garīgumā. Cilvēks mēģina atrast jēgu pasaules dzīvē, pie domātājiem, viņu izteicieniem, kas var viņu iepriecināt. Meklē paraugu pie bijušajiem zinātniekiem, .. arī garīgā ziņā. Meklēšana pēc kādas vērtības. Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc patiesības – tie tiks piepildīti. Šī meklēšana nedrīkst kļūt … domu pērles. Pestītājs domā par visaugstāko vērtību. Apustulis Pāvils – augsti izglītots vīrs, arī pēc jūdu ticības turēšanas. (Fil.3:5-8) “Es visu to turu par mēsliem, salīdzinot ar to, ko esmu ieguvis.” Dārga pērle – nesalīdzināma vērtība.
Tīkls parasti darināts no ļoti smalkiem pavedieniem – nemaz nemana jūras ūdenī – apvelk kilometriem ap zivju pulku, zivis nemaz nav pamanījušas, ka viņas ir gūstā – izceļ krastā un tur izšķiro. Mes varam sacīt, ka katrs dievkalpojums ir tāds tīkls. Tur ieradušies kādi cilvēki paklausīties, viņi tiek ietverti, satverti. Cilvēks nemaz nav manījis, ka viņš Dieva valstībā iegājis. Ka tu atgriezies – ne atgriezies, bet esi satverts – tās ir Kristus rokas, kas mūs satver. Bet ir arī nederīgās zivis. Tīra ārišķība.
Mēs visi esam tas tīkls un arī līdzi ietvertie – tāpēc mēs nedrīkstam nicināt nevienu parunāšanu par ticības lietām. Arī zivs nevar pateikt, kurā brīdī viņa ir satverta.
Meklējums pēc kaut kā labāka, pilnīgāka – un viņš tiek svētīts – viņš atrod šo dārgumu – lielāku un skaistāku nekā viņš varētu iedomāties. Tas rāda, ka tie veidi, kā Dieva žēlastība mūs sastop ir ļoti dažādi. Ir kas saka – esmu jauns radījums – Dieva Gars ir satvēris, sajūta …Tajā tīklā nejūt to Gara nākšanu. Vajag saņemt to Garu … Bet jūs saņemat Svēto Garu katru reizi dievkalpojumā, kad sagrauztībā cilvēks raud Dieva priekšā. Nav tādu priekšā rakstītu izjūtu – Dieva valstībā pienāk neredzama un tik daudz veidos – kā vārpa, kas pati nes graudu.
