Jēzus sirds: “Mana sirds iežēlojas šo ļaužu dēļ”. Jēzus sirds attieksme. (Mk.8:2 “Mana sirds iežēlojas šo ļaužu dēļ, jo tie jau trīs dienas pie Manis palikuši un tiem nav ko ēst”; Mt.14:14 “Un Jēzus izgājis redzēja daudz ļaužu, un Viņam sirds iežēlojās par tiem, un Viņš dziedināja viņu neveselos.”)
Vai mūsu sirds iežēlojas, vai tā ir pašreklāma?.. Amerikā baznīcās – liela izrāde.
Jēzus mums saka: vispirms mēs uzrunājam ļaužu vajadzības ar iežēlošanos – kas viņiem patiesi ir vajadzīgs. Šajā gadījumā – barība, viņi ir nākuši no tālienes. Mācekļi bija uztraukušies, gribēja sūtīt projām. Jēzus saka: nesūtiet viņus projām, dodiet viņiem ēst. Bet ja ir tikai piecas maizes uz tūkstošiem. Bet Jēzus saka: “Nesiet man tās šurp”. Neiedomājieties paši savā spēkā ko darīt, bet dodiet to Jēzum. Mazs klaipiņš, ko dodiet Jēzum, kalpo visiem cilvēkiem un vēl daudziem, daudziem citiem.
Tiem nav jāiet projām. Dodiet jūs tiem ēst! Caur mums Jēzus svētī – izrāda savu žēlastību un mīlestību.
Jēzus iežēlošanās. Mēs stāvam draudzes priekšā, gribam palīdzēt … Kungs apžēlojies! Tā ir tā mūsu saskare ar Viņu, kad mēs redzam Viņa žēlastības bagātību un mūsu nabadzību.
Mācekļi tikai dala. Jēzus dod, un mācekļi kalpo. Apustulis. Kas es esmu, es esmu caur Kristu. Absolūtā atkarība.
Kas ir šī barība? Dieva Vārds ir dzīvības maize. Šis Vārds varētu būt arī mūsu mutēs. Daudzi runā par Dieva Vārdu, bet nerunā pašu Dieva Vārdu. Dieva Vārds dod mieru. (Jēzus saka: “Savu mieru es jums dodu” – jūsu grēku piedošanu un mūžīgās dzīvības cerību). Filozofija un prātojumi dod vienīgi nemieru.
