|
Materiāli no mācītāja
Jāņa Šmita iedotā arhīva. Ierakstīti 2019. g.
(O. Skrodelis, M. Ziemelis).
Valodas
redakcija: Madara Bernharda-Ādamsone. Pēc
digitalizēšanas
materiālus plānots nodot Ilmāram Rubenim.
-------------------------
Evaņģēliski
luteriskās baznīcas dievkalpojuma telpas iekārtojums;
dievkalpojuma
noturēšanai nepieciešamais inventārs.
(No mācītāja Jāņa Šmita privātā arhīva pierakstiem. Digitalizēts 2020.g.)
ALTĀRIS.
Akmens
vai koka veidots, izgreznots paaugstinājums.
Aiz
altāra vai pāri altārim mēdz būt altāra glezna, kurā attēlots
kāds notikums no Svētajiem Rakstiem.
Altāra
glezna (vai gleznas, ja to ir vairākas) parasti ietverta lielākā
veidojumā, kas aizņem dažreiz visu sienu aiz altāra un pastāv no
mākslinieciski veidotiem kokgriezumiem.
Dažreiz
altāra gleznas vietā ir tikai kokgriezumi (tēli).
Uz
altāra (tāpat kā uz sētiņas, ja tāda ap altāri ir ierīkota)
klāj altāra segas (“paramentus”).
Šīs
segas ir dažādās krāsās: baltas, melnas, zaļas, sarkanas,
violetas – atkarībā no baznīcas svētku laika un dievkalpojuma
rakstura.
Šīs
segas (paramentus) ir rotātas izšuvumiem.
Pāri
šīm segām altāra virspusi mēdz vēl pārsegt ar baltām segām.
Kad
altāris sakārtots dievkalpojumam, uz tā novieto turpmāk minēto.
l. Krucifikss
– krusta zīme ar Pestītāja Jēzus Kristus attēlu.
Krucifikss
var būt kokā griezts vai metāla (sudraba).
2. Vismaz
divi svečturi ar svecēm.
Katrs
svečturis var būt paredzēts vienai, trim vai vairāk svecēm.
Parasti
izmanto metāla – sudraba – svečturus, dažreiz tie var būt
koka vai kristāla.
3. Bībele
– Vecās un Jaunās Derības Svēto Rakstu grāmata, bieži sudraba
kalumiem.
4. Agenda
– dievkalpojuma kārtības grāmata.
5. Ja
dievkalpojums notiek ar Dievgaldu (Svēto Vakarēdienu), uz altāra
novieto arī Dievgalda piederumus (Sakramenta traukus): Svētā
Vakarēdiena biķeri vīnam un patēnu (Oblātu, Dievmaizes šķīvīti),
kas pārklāti ar īpašu izšūtu sedziņu.
Turklāt
uz altāra novieto arī vīna trauku (kannu) un Dievmaizes kārbiņu.
Visi
šie Sakramenta (Dievgalda) piederumi mēdz būt no sudraba un
iekšpusē zeltīti.
6. Uz
altāra var novietot arī vāzes ziediem (stikla, kristāla,
porcelāna, māla, metāla).
KANCELE.
Tā
parasti atrodas apmēram baznīcas telpas vidū un ir paaugstinājums,
no kura saka sprediķi.
Kancele
mēdz būt no koka.
Tās
dažādās daļas – kāpnes, malas, pults – bieži vien ir
mākslinieciski darinātas kokgriezumos vai apgleznotas.
SOLI.
Baznīcas
telpā novietoti soli dievkalpojuma apmeklētāju sēdēšanai.
Arī
soli ir dažreiz rotāti ar kokgriezumiem un gleznojumiem.
LUKTURI.
Baznīcas
telpas apgaismošanai un rotāšanai lietoti lukturi vai elektriskās
spuldzes.
“Kroņlukturi”
(viens vai vairāki) daudzām svecēm vai spuldzēm parasti iekar
baznīcas telpas centrā vai vidus ejā.
Mazākie
(Bra tipa u. tml.) var būt izvietoti baznīcas telpas dažādās
vietās, galvenā kārtā gar sienām.
Bez
tam baznīcas telpā var atrasties:
kristījamais
trauks (bļoda) – metāla (sudraba) trauks, kurā ielej
kristījamo ūdeni, kad notiek kristīšana;
dziesmu
grāmatas, ko draudze lieto dievkalpojuma laikā.
Tāpat
baznīcas telpā var atrasties priekšmeti, kam gan ir celsmes
raksturs, bet kas nav tieši dievkalpojumā nepieciešami, proti,
garīga satura gleznas, piemiņas plāksnes.
Katrā
baznīcā atrodas arī ziedojuma (upura) trauki (viens vai vairāki),
kuros dievkalpojuma apmeklētāji var nolikt savus labprātīgos
ziedojumus baznīcas vajadzībām.
Tie
var būt metāla vai koka.
Tāpat
baznīcas telpās var atrasties dievkalpojumā nepieciešamie
garīdznieku (mācītāju) tērpi:
l. Talārs –
melns, plats, garš ietērps, ko garīdznieks uzģērbj, noturot
dievkalpojumu.
2. Balti
krādziņi, kas valkājami pie šī tērpa.
3. Befchens
– neliela, no baltas drēbes izšūta divdaļīga kakla saitīte,
kas arī lietojama pie talāra.
4. Garīdznieka
(prāvesta, mācītāja) krusts – sudraba vai apzeltīts
krusts ar ķēdi, ko garīdznieks valkā dievkalpojuma laikā.
ĒRĢELES –
mūzikas instruments no daudzām stabulēm, kas sakopotas
“reģistros”.
Ērģeles
parasti novietotas balkonā, kur tās ar savu izbūvi aizņem lielāku
telpu.
(Šis raksts iesniegts
Reliģiju kultu lietu pilnvarotajam A. A. Sacharovam pēc
viņa pieprasījuma 1979. gadā.)
Ar
parakstu R. Feldmanis, Katlakalna ev. lut. draudzes
mācītājs.
Divi
šī raksta noraksti iesniegti arhibīskapam J. Matulim
1979. gada l. jūnijā.
| 
