|
Datums: 1993.g.
19.janvāris
Tēma: Kristīgās sievietes brīvība. (Lekcija).
Vieta: LU Teoloģijas fakultātē (A.Deglava ielā)
Avots: Māc. O. Skrodeļa
pieraksti.
Parafrāze: „Kristīgā cilvēka brīvība” – Luters. Nolūks ir mēģinājums to
izprast.
Minhenes universitātes profesors H.B. Gert Forkvitz: Luterische
Monatschefte 1992.g. Nr.2.
1)Nevērība un tendenciozitāte un mums pieejamo faktu izvērtēšana;
2)Dziļi iesakņojušies pieņēmumi un argumenti, kas domāti kā pierādījumi
pūļa priekšā.
Sieviešu jautājums mūsu dienās risinās tālu prom reliģiozajā laukā.
Jūdu kristiešu sievietes vēsture.
Emancipācija – laicīgais vārds, ar ko bruņojas arī feministi.
Galatiešu 3:28. Brīvas personas koncepts. Šis vēstījums ir kristietību
katapultējis pāri visām antīkajām reliģijām. Indiešu tempļa kalpotājas –
dejotājas, kas dienā dejo dieviem, bet naktīs priesteriem un svētceļniekiem.
Līdztiesība – būt līdzīgai vīrietim ir kaut kas cits (smagais fiziskais
darbs ...). Apustulis Pāvils domā par kaut ko citu – atbrīvošana no verdzības.
Sākās no jūdu prozelītu draudzēm. Romiešu vēstules noslēgumā apustulis
Pāvils ar dziļiem pateicības vārdiem piemin Prisku un Akvilu ...
Neatkarīgās sievietes kā jaunavas vai atraitnes, kas daudz atšķīrās no tā
stāvokļa, kādā atradās precētās vai nemaz nerunājot par verdzenēm.
1.Tim.2:15.
Sjēmas Katrīna (katoļu).
Misija, diakonija.
Māsa Terēza.
Klosteri – vairāk parādās sieviešu pašizpausmes. Bet ir arī nepieciešams
iebildums. Demagoģija – lietu ačgārna skatīšana – piešķir tiesības, kuras sen
jau ir, pie tam vēl tās sašaurinot.
Matriarhālā kultūra – dievietes mātes. Šie spaidi kristīgai ticībai kā no
ārpuses, tā no iekšpuses ir ņemami nopietni. Sievietes tapšana par cilvēku un
arī vīrieša tapšana par cilvēku.
Venēra kā ideāls – matriarhālās reliģijas galva – tikko iezīmēta.
Klasiskajā Ķīnā viena sieva bērniem, otra - mīlas tehnikām, trešā – skaistā,
rādīšanai sabiedrībai.
| 
