Datums: 1992.g. 16.oktobris
Tēma: Mt.27:27-45. (Bībeles stunda).
Vieta: Roberta Feldmaņa dzīvoklī - Mežaparkā.
Avots: Māc. O. Skrodeļa
pieraksti.
Pilāts spēj izšķirt taisnīgi, tomēr viņš dara otrādi. Politika – jūdi Viņam
draud. Viņi var Viņu apsūdzēt pie ķeizara Romā, ka Viņš atbalsta dumpiniekus. Roma
ir ļoti jūtīga pret tādiem, kas meklē neatkarību. Pilāta galva var krist. Plaši
izplatīts cilvēka tips. Ja tu runāsi citādi nekā tas patīk – būs slikti. (kaut
gan esmu pret – balsoju par). Mazgā rokas – žests – rokas, pie kurām Jēzus
asinis. Tāda nomazgāšana neko nedod. Jēzu atdod karavīriem. Vispirms dvēseliskā
nogalināšana – izsmiekls. Pirms nonāvēšanas vēl dziļi, dziļi pazemot –
atriebīgā cilvēka daba, kas pretinieku grib nevis vienreiz, bet simtreiz
nonāvēt. Dod dzert etiķi ar žulti sajauktu. Tīksmināšanās ap upuri, kas vairs
neko nevar padarīt, bet pie kura var visu savu atriebību un sadismu izspēlēt. (tīksmināšanās
ar dzīvnieku mocībām – zvērs, kas guļ cilvēkā iekšā). Viņi zin, ka Viņam nav
vainas, bet ... Mocības pie krusta. Garāmgājēji. Vai viņi nebija klāt, kad Viņš
iejāja Jeruzālemē. Garāmgājēji – kam jūs paejiet garām un ko jūs paturat vērā?
Netīrie skati pie kinoteātriem? Lielākā vēlēšanās atbrīvoties no Jēzus – neliek
mieru sirdsapziņai. Viņš ir dusmīgs, šis Jēzus. (Lai nokāpj no krusta, tad mēs
ticēsim Viņam). Pilāts. „Man ir vara”. Jēzus: „Tev nav nekādas varas, ja to
Dievs nepieļautu”. Sastapšanās ar Jēzu ir Pilāta tiesa. Viss šis ļaužu pulks:
karavīri, priesteri, tiesneši ir tiesas priekšā un viņu tiesnesis ir Jēzus.
Kas ir debesu valstība? Jēzus ieradīsies, uztaisīs apvērsumu un iztaisīs
kaut ko līdzīgu debesu valstībai. Daudzi cilvēki to ir mēģinājuši (Hitlers ..).
Jēzus runā, ka debesu valstība ir atnākusi – tā ir jūsos. Viņš nerunā par
robežām, par iekārtu un varu – tā nav valsts, tā ir valstība, kura iestājas ar
savu likumību un kārtību. Ieeita, satveriet. Jūdi, Pilāts un kareivji cērt ar
šķēpu zilā gaisā. Viņi nevar iznīcināt šo valstību. Viņi to nevar pieņemt, jo
tā sadedzina visu šo nejēdzību. Nevar no tā atteikties – no sava grēka.
Viduslaikos tika sīki apcerētas Jēzus mokas – gandrīz katrs ērkšķis, asins
piliens – tās ārīgās lietas. Arī tas ir labi, bet tam pāri ir vēl kaut kas
vairāk – Tava valstība ir mūžīga valstība. Jūs atzīsit patiesību, palikdami
manos vārdos, un tā jūs darīs brīvus. Mēs esam šie sērdzīgie, izsalkušie,
saistītie, cietumnieki – pie tiem Viņš ir atnācis ar savas valstības mantām,
bagātību.
|