|
Datums: 1992.g. decembris
Tēma: Ap.d.7.nod. (Bībeles stunda).
Vieta: Roberta Feldmaņa dzīvoklī - Mežaparkā.
Avots: Māc. O. Skrodeļa
pieraksti.
Filosofijas, matu skaldīšana, novirzīšanās no būtiskā. Kur sākas Kristus,
tur sabrūk šīs lietas. Korintiešiem: pie jums nākdams, brāļi, es nezināju nekā
cita, kā tikai Kristu un to pašu krustā sistu. Teoloģiskie viedokļi – cilvēku
domu konstrukcijas. Kāpēc viņi nevarēja pastāvēt Stefana priekšā? Skaidrs
prāts, stingra loģika un nevis klaigāšana. Viņš pieskaras lietu dziļākai
būtībai. Vārdu spēles – tāpat kā sportā, bet tik pat cik cilvēka dzīvībai un
dvēselei ir vajadzīgs bokss, tik pat arī šīs spēles. Nikodēms iesāk ar
komplimentiem. Kas man jādara, lai es varētu iemantot mūžīgo dzīvību? Tur ir tā
disputa jēga. Stefans – Dieva satvertais. Tas nekas, tas nekur neapliecinās tik
stingri kā nāves priekšā. Viņš redzēja Kristus godību. Viņš nejuta tos akmeņus,
kas uz viņu krita. Un ar patiesu iežēlošanos par šiem nabaga cilvēkiem: Kungs,
nepielīdzini viņiem šo grēku. (Kungs, piedod tiem, jo viņi nezina, ko viņi dara
– Jēzus Kristus). To sacījis viņš aizmiga. (nevis nomira). Misionāre Anna Irbe:
Hindu bramins kopā ar viņu lasīja Evaņģēliju tamilu valodā, ar dziļu aizrautību
sekojot līdzi, pie šiem vārdiem viņš satrūkās. Pēc indiešu priekšstatiem
vajadzēja nākt debesu karaspēkam un šos nelietīgos cilvēkus sakapāt gabalos,
bet Stefanu pacelt uz troņa – pēc pagāniskās ticības. Dieva ceļš ir cits kaut
kas un Dieva godība ..
|
