Liturģija

Datums:  1994.g. 22.aprīlis
Tēma:  Liturģija (Bībeles stunda).
Vieta:   Roberta Feldmaņa dzīvoklī - Mežaparkā.
Avots:  Māc. O. Skrodeļa pieraksti.

Evaņģēliski luteriskās baznīcas pamats – skaidrais Dieva Vārds.

Ieraduma vārdi: jā, nē, kā saka.

Dievkalpojums, valoda un teksti

Ko izpauž liturģija? Darbojas līdzi trīs: 1)Visusvētais mūžīgais Dievs, Viņa Dēls un Svētais Gars. 2)Draudze, slavētāja, pielūdzēja. 3)Liturgs, mācītājs, priesteris, kurš uztur šo trejsakaru. Liturģiskajās norisēs vienmēr ir dialogs: vai nu uzklausot visu svēto un mūžīgo, vai atbildot Viņam. Un dialogs, kas norisinās draudzes un liturga starpā. Liturģijai ir savs saturs, bet pastāvīgais dialoga stāvoklis ietver arī cilvēcīgās daļas. Dalībnieku izteiksmi: mācītāja vai draudzes izteiksmi. Teologiem ,sākot ar pirmo kursu, lai varētu šinī nepārtrauktajā dialogā ieslēgties tā, kā to arī jūsu patiesā līdzdaļa darītu, nemainīgie liturģijas teksti, kas atkārtojas vairumā dievkalpojuma vienādi – iegaumēt no galvas, bet precīzi. Lai Dievkalpojumā varētu būt skaidri, droši, nevis kā svešinieki raustīdamies. Lai turētu kā savu daļu, nevis kā noskatītu, kaut ko sakamptu. Svēto Rakstu teikumi, pantiņi lielos svinīgos dievkalpojumos. Pats par sevi tas nav ne labi, ne slikti, ja tas notiek svētā glītumā un pieklājībā un ja tas notiek precīzi un pareizi.

Dieva vārds ir formula kā ķīmijā, tāpēc nepieciešama precizitāte.

Agenda. Inroiti (intrāre – ieiet; introitus – ieiešana, ievads). Divas daļas. Pret altāri un pret draudzi. Ko tas nozīmē? Pirmā daļa ir lūgšanas un uzrunas dala, kur draudze caur savu liturgu griežas pie mūžīgā Dieva, un otrā daļa, kur Dieva atbilde tiek sacīta draudzei. Draudze ar mācītāja palīdzību uzrunā Visusvēto, un Dievs atbild draudzei.

Dziesmām ir tā pati nozīme, kas introitam. Kad ir Svētais Vakarēdiens, tad jānoslēdz ar slavas dziesmu. Ja grēksūdze, tad jāiesāk ar grēksūdzes dziesmu.