Datums: 1995.g. 17.novembrī
Tēma: 1.Korintiešiem. (Bībeles stunda).
Vieta: Roberta Feldmaņa dzīvoklī - Mežaparkā.
Avots: Māc. O. Skrodeļa pieraksti.
Daudzas to laiku problēmas ir arī šodien. Pāvils sevi
sauc par Kristus Jēzus apustuli. Bet viņš nebija starp divpadsmit mācekļiem.
Tāpēc viņš sevi vēlāk apraksta kā vienu nelaikā dzimušu. Kristieši, kas nav kā
kristieši, bet staigā pēc miesas un nevis pēc gara. Vispirms nāk žēlastība,
tikai tad miers – ne no grūtībām, bet mūsu grēki tiek aizmazgāti, un tas ir
tāds miers, kas ir augstāks par visu saprašanu. Viņi domā, ka viņiem ir
augstākas dāvanas – īpaši mēļu runāšanā. Neviens kristietis nav augstāks par
otru.
Ja cilvēkam ir gudrība, bet nav mīlestība, tad viņš nav
kristietis. Sadalīta māja (arī baznīca) nevar pastāvēt. Pāvils grib, lai būtu
vienotība baznīcā. Pāvils nenāk kā diktators, bet griežas pie viņiem kā viens
brālis pie otra.
Elku pielūgšana. Cilvēku pielūgšana. Atsevišķās grupās
mēs fokusējamies uz cilvēku un ne uz Dievu, kurš vienīgais ir baznīcas galva.
Svētumu mēs nevaram atrast sevī, bet ārpus mums – Jēzū Kristū. |