|
Datums: 1994.g. 8.aprīlis
Tēma: Valoda (Bībeles stunda).
Vieta: Roberta Feldmaņa dzīvoklī - Mežaparkā.
Avots: Māc. O. Skrodeļa pieraksti.
Valoda
Sagatavošanās. Apustulis Pāvils to salīdzina ar sacīksti.
Koptā valoda
Cilvēki daudz ko kopj pie sevis – skaistumu, matus,
rokas, seju, ķermeni ... Ko nozīmē kopt valodu? Pirmkārt, iepazīties ar šo
valodu. Mūsu zināšanas ir ļoti viduvējas. Pielūžņāta valoda – svešu cilvēku,
tautu vārdi. Piemēram, „redzēt” lietojumi. Paralēles, sinonīmi, homonīmi (līdznozīmīgs).
No krieviem: nu, posmotri! Nu skaties! Nu pieraugi! Pielūko! (tas nozīmē – esi
uzmanīgs, vērīgs). Lūkoties, vērot, raudzīties, skatīties. Cik vienmuļa valoda!
Otrkārt svešvārdi – gudra valoda. Edgars Rumba – skaidra
valoda. Sprediķī jāizvairās no svešvārdiem (faktiski, materiāli apstākļi ..).
Visu var izteikt latviešu valodā. Tikai jāpadomā, kā to teikt – īpaši tulkojot
no krievu vai angļu valodas.
Brigaderes bērnu dienu atmiņas. Kārlis Skalbe, Fricis
Bārda – brīnišķīga latviešu valoda. Paradumvārdiņu izskaušana – jābūt tik
korektai valodai, ka tā nevienu netraucē. Visi ievēros defektu. Kaķis tīrs un
neuzkrītošs. Vai ne, vai ne, ko? Ebreju valodā tautas kā pilieni no spaiņa
dibena. Cita loģika, ko nevar pārtulkot. Sakrālā valoda.
Gliks. Svēto Rakstu tulkošana tagadnes valodā.
Runa. Garlaicība baznīcā. Ritmika, kas netraucē.
Vienaldzīgā runāšana, kas iemidzina. Valoda, kas ir tik pat izteiksmīga kā
ūdens pilēšana no krāna. Tas pārslēdzas arī uz izturēšanos. Arī mūsu rokas un
soļi, kustības. Gaita – droša, cēli ieturēta.
|
