Kristus ir šķelšanās iemesls

Datums:  1995.g. 4.martā
Tēma:  Lk.12:49-53. (Bībeles stunda).
Vieta:   Roberta Feldmaņa dzīvoklī - Mežaparkā.
Avots:  Māc. O. Skrodeļa pieraksti.

Vispirms Pestītājs runā pats par savām priekšāstāvošām ciešanām. Viņš apzīmē tās ar vārdu kristība, ko viņš saņēma no Jāņa Kristītāja, ar ko arī Viņa mācekļiem bija darīšana. Apliecinājuma zīme šādai grēku piedošanai un žēlastības piešķiršanai. Kāpēc Pestītājs lieto tādu salīdzinājumu? Jo kristība ir ārīgi līdzīga parādība – ne viņu, bet viņš kaut ko darīs: Viņa asinis slacīs zemi. Mēs varētu tur skatīt kādu simboliku, varbūt arī labi, ka mēs tā apceram, ka šīs pasaules iesvētīšana ar šīm asinīm uz ko jaunu, bet tas laikam tā nav domāts. Bet kaut kas tāds, kas attiecās uz viņu. Tad mums jāņem vērā tas gadījums, kad Viņš patiesi saņēma kristību, pielīdzinādamies visiem citiem, šī ārējā grēku nomazgāšana, grēku nožēla. Vēlāk, kad Kristus draudze atkārto Jēzus vārdus – apliecina, ka šī ūdens kristība pār jaunpiedzimušo ir atraisīšana no tās nenoliekamās nastas, kas cilvēcei nākusi no Ādama. Bet kāpēc kristītais runā šeit par kristību – jaunā uzdevuma saņemšanu. Šī Krista saņemšana – asinis un sviedri ir tas iesvētījums tam uzdevumam, kuru Tēvs Viņam bija uzdevis: gandrīz tāda apliecības zīme. Viņa pravieša uzdevums ir saņēmis savu pilnskaņu, bet tagad tas ir gājis tālāk – ne vairs pravieša, bet priestera. Viņa iztrūkšanās un bailes rāda šī uzdevuma lielumu, lielās ciešanas. Pestītājs runā par kādu savu vēlēšanos un mums ir pārsteigums: kā tas var būt! Viņš, kas teica: nāciet pie manis visi bēdīgie un grūtsirdīgie, Viņš ir tas, kas nāk iesēt naidu un nesaticību pat ģimenē, ko dara bēdas un grūtsirdība. Es nesu zobenu, kas šķels pušu cilvēku viņa tuvākās attiecībās. Kas ir šis zobens, šī uguns? Un prieks par to. Mēs dzīvojam pasaulē, kad šī šķelšanās ir pilnā spēkā. Tuvinieki novēršas no tuviniekiem, tautas no tautām Kristus dēļ. Vai tad tiešām ir atnācis tas laiks, par ko Kristus runāja. Sieva, kas atstāj vīru Kristus dēļ – iešu atpakaļ, ja tu būsi tāds kā agrāk. Zobens, kas pāršķeļ, uguns, kas aizdedzina, un tad rodas tā atšķiršanās. Mūsu svētie Raksti par uguni runā ļoti dažādi. Dieva Svēto Garu apliecināja liesmas. Pestītājs, runādams par uguni – par to briesmīgo stāvokli: uguns, kas neizdziest, un tārpu, kas nemirst ellē – būt iemestam tur, degt un nesadegt.

Šķelšanās. Ko piedāvā modernā sabiedrība? Austrumu fanātisms vai kādas citas ideoloģijas pazīmes. Cilvēki domā, ka nedala. Nullpunktu noliek ellē, pie kura visur ko pieaudzē vai pa vidu un tad vai plus vai mīnuss. Zobens, Mateja evaņģēlijā un vēstulē Ēbrejiem: jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par jebkuru ... Šis zobens neatļauj visu dalīt pozitīvā un negatīvā. Katoļi – anonīmie (nezinošie) kristieši. Tu pats nezini, ka tu esi kristietis. Ja es esmu kristietis, tad es noteikti esmu sašķēlies. Tā tas nav, bet ir zobens, kas ir sašķēlis, no kura uz vienu pusi ir platais un uz otru šaurais ceļš. Nevar piespiest, lai cilvēks atkāpjas un iet pa šauro ceļu.

Universālisma mācība – Kristus ir atnesis pestīšanu visai pasaulei, neatkarīgi pat vai tici vai netici, bet nezaimo. Māte Terēze – mērķis nav pasludināt Kristu, bet lai cilvēks paliek tajā vispārīgā reliģiozitātē. Arī lielā tolerance: nāciet iekšā, mēs jūs visus pieņemam. Jes.42:18. Jes.50:10.

Kāpēc evaņģēlijos gandrīz lielākā puse ir ciešanas – pēdējie notikumi ir aprakstīti gandrīz pa stundai. Cak.12:10.

Jūs dzīvības kungu esat krustā situši. Vīri, ko mēs darīsim?

Ko mūsu grēki dara Dievam, jo katrs mūsu grēks nepaliek tikai mūsu starpā, tas ir grēks pret Dievu un Kristu. Viņa ciešanās mēs to redzam.

Tas nav sentiments – redz kā nu viens cieta. Tas ir daudz vairāk par to. Pat šo mieru, nesatricinātību Viņš atstāja mums, un pats iegāja izmisuma dārzā, ne tik vien fiziskās sāpēs, bet tādās, kas liek Viņam vēl pie krusta kliegt: Mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis?

Kristus – lai tas kauss iet secen. Arī mums var būt kārdinātājas šaubas, vai vispār ir kāda ticība – šajā dārzā iet Pestītājs.

Mums ir pie kā turēties, pie Kristus miera, ko Viņš mums dod.

Ir kādas protestantu grupas – atgriešanās sprediķis pieņemt Jēzu Kristu par savu pestītāju – katrā sprediķī, kur visi jau ir atgriezušies un to draudze labprāt grib klausīties. Dieva žēlastības saņemšana – tā ir gandrīz kā viņu bikts.

Jņ.5:38.

Un Viņa vārds nemīt jūsos. Dieva vārds pie jums neaizķeras, nekur nepaliek.