Strīds par to, kurš ir lielākais

Datums:  1995.g. jūlijā
Tēma:  Lk.22:23-30. (Bībeles stunda).
Vieta:   Roberta Feldmaņa dzīvoklī - Mežaparkā.
Avots:  Māc. O. Skrodeļa pieraksti.

Šis notikums iezīmējas, gandrīz varētu teikt ar disonansi – mācekļu vidū ir ķilda par to, kas ir viņu vidū augstākais, lielākais. Laicīgās pasaules kārtības, kur valda ķēniņi ... bet jūs tomēr tā nē. Cilvēciskā godkāre, viens no spēcīgākajiem dzinuļiem, kas virza cilvēkus kļūt pirmajiem. Varaskāre lielā mēra nāk līdzi. Pat ielas ubagotāju starpā pastāv zināmas pakārtotības un sakārtotības, priekšniecība u.t.t. Pat tik zemā stāvoklī šī godkāre kaut kādā veidā dzenas uz augšu: „Es pavēlu un jūs paklausiet!” Vispārējā godkāre – viens no cilvēka īpatajiem virzītājiem uz grēku – cenšanās pakāpties uz otra galvas, lai tikai tiktu augstāk, nerēķinoties ar otru. Notikumi mūsu baznīcā, pēdējā sinode. Dažu godkāre bija tik neapvaldīta, visām pieklājības robežām pāri ejoša. Bija atraisīts milzīgs sajukums un pazemojums ...

Varaskāre, godkāre, slavas kāre – ļoti līdzīga mantkārībai – šī garīgā zelta slāpe. Būt pirmajam, lielākajam, vienīgajam. Mācekļi saskatījuši kādu iespēju tikšanai uz augšu – viņi grib sēdēt Jēzus valstībā pa labi un pa kreisi uz goda krēsliem. Tik ļoti maz mācekļi bija sapratuši Jēzu, ka viņi varēja nākt ar tik profāniem jautājumiem. Mēs esam atstājuši visu, kas mums būs par to? Mums kādreiz ir savādi to dzirdēt no mācekļu puses. Jēzus: tā ir tas, kas norisinās pasaulē: varenie valda ... Viņš visu to atraida ar vienu pašu vārdu – jūs tā nē. Ir cita veida kārtība: 26.p. Vienīgais pamatojums, kāpēc ir jābūt tādai apvērstībai – augstākajam ir jākalpo zemākajam ... vienīgais pamatojums ir pie Viņa paša. 27.p. Kur varētu būt tas cilvēciski saprotamais moments, kāpēc tas ir vērtīgi, labi. Jēzus mums šādu izskaidrojumu racionālā veidā nedod. Izskaidrojums ir Viņš pats. Grēcīgā pasaule, kas padota grēkam, arī šim pašpaaugstināšanās grēkam. Un, no otras puses, - dievišķā lietu kārtība. Cilvēku nespēja aptvert, ka ir šī citādā vērtēšana, kur vienīgais vērtējums un attaisnojums ir Kristus Viņš pats un Viņa stāja. Kristus nākšana pasaulē kā Dieva mīlestības noliekšanās grēcīgajam cilvēkam pretim un Kristus pats, kas mazgā kājas grēcīgajiem un izdala savu miesu.

Kad mācekļi grib, lai uguns krīt pār samariešu pilsētu, Jēzus saka: vai jūs nezināt, kādam garam jūs piederat? Arī šeit viņi bija aizmirsuši, ka meklēja, kurš no viņiem ir visaugstākais.

Pāvils: dzīvoju ne vairs es. Es tas mazākais starp visiem.

Patmīlības iegribas uzvarēšana – ceļa, krēsla, kumosa pasniegšanā otram vispirms – tā kā Kristus to dara.

Valdīt pār cilvēku ir daudz lielāks godkāres apmierinājums, nekā iegūt daudz zelta. Visur tur, kur cilvēki dzīvo kopā, līdz pat tādām vienībām kā ģimene – jautājums par varu. Laulības iestādījuma vārdos: sievai būt paklausīgai vīram, jo vīrs ir sievas galva. Ja šeit notiek kāda apvērstība, tad notiek kā Ievas uzkundzēšanās pār Ādamu, un tas posts, kas nāk šinī sakarā.

Cik lielā mērā jāpakļaujas laicīgām varām (M.Luters. Mantojums, 1995,nr.2.)