Nešķīstā gara atgriešanās. Jēzus māte un brāļi.

Datums:  1994.g. 19.augusts
Tēma:  Mt.12:43-50 (Bībeles stunda).
Vieta:   Roberta Feldmaņa dzīvoklī - Mežaparkā.
Avots:  Māc. O. Skrodeļa pieraksti.

Jēzus māte un brāļi

It kā divas nesaderīgas lietas: ļaunā gara iziešana un atgriešanās, un Jēzus attiecības pret tuviniekiem un cilvēku tuvniecību vispār. Bet katra no šīm daļām ir sakarīga.

Ļaunais gars cilvēkā, izdzīts, un, kas iemetās cilvēkā. 50-60 gadus atpakaļ cilvēki raustītu plecus – vai tie nav priekštati no seniem laikiem. Ir mistērijas, afekti, bet vai tad ir runa par ļauniem gariem. Bet mūsdienās ir apsēstība, ir ļaunie gari, kas cilvēkā iemetas un veido savu izpausmi, kur gari ārdās ar spēku, trakošanām, varmācībām ... Arī īpatā, drūmā noslēgtībā, ļaunvērībā. Kristībās, sevišķi pie mazu bērnu kristības. Ārkārtīgs nemiers, pretestība. Kristības sakraments ir kā reaģents, kas kaut ko ierosina. Agrāk bija: izej tu nešķīstais gars un dod vietu Svētajam Garam. Ļaunā gara realitāte.

Ļoti īpata situācija – ļaunā gara taktika. Kad ļaunais gars ir izgājis (netiek minēts kā viņš ir izgājis – ar lūgšanu un Svētā Gara piesaukšanu priesteris vai garīgs cilvēks ir panācis ļaunā gara iziešanu, vai arī šis cilvēks, apzinādamies sava stāvokļa ļaunumu, dziļā lūgšanā Dieva priekšā – ļaunais gars no viņa atstājas) runā par turpinājumu. Garīgā būtne pārstaigā tukšās vietas un meklē, kur patverties. Gerāzā Pestītājs izdzina ļaunos garus no kāda apsēstā, un viņi meklēja, kur patverties. Ieskrien cūkās, un tās noslīka. Viņš meklēja pārvietoties – kādu vietu, kur iemesties. Viņš var uzmesties arī izdzinējam. Viņš iet un pārbauda to vietu, kur viņš bija – tīrs un izmēzts – apkopta telpa. Viņš meklē atkal tur piemesties, paņemot līdzi vēl septiņus draugus, un ar viņu paliek vēl sliktāk. Kā pasaka? Tas nav pasakas stāstījums! Petsītājs mums grib pasacīt, ka arī tad, kad esam atbrīvoti no ļaunā gara, mēs nebūt nevaram būt droši, ka ļaunais gars nevar iemesties.

Intensīvi kristīgie – cilvēkiem ir pilnīgi jāatgriežas – viņi paši ir nākuši pie pārliecības, ka viņi ir tas jaunais radījums, tas jaunais izmēztais nams. Šis garā parautības stāvoklis neilgst ilgi, katrā ziņā ne mūžīgi. Un šie Dieva Gara pārņemtie ir ieslīdējuši atpakaļ ne tikai iepriekšējā, bet vēl dziļākos garīgos apmulsumos. Cilvēks paliek par tādu grēku pūzni un tādu netīrības darītāju, ka tas ir citiem par izbrīnu. Katra tāda supersajūsma, kas nemaz nav Svētā Gara sajūsma ... beidzamajos laikos būs mēģinājums novērst pat svētos. Cilvēks ... Šinī tīrajā kambarī sanākuši 7 citi ieaicinātie, kas pārvērš cilvēku par īstu bezdievi, kas gatavs nagiem un zobiem cīnīties pret kristīgo baznīcu un ticību. Šie ir tie 7, kas ienākuši neaizsargātajā tukšumā. Tas ir arī tas, kas norisinās mūsu acu priekšā. Ekstātiskie sektanti – kā raķetes uzliesmo, tad iekrīt purvā. Tad aizrāvušies cilvēki – pēc tam: viss sagudrots, celts uz asinīm un viltu ... Arī tas ir tumsas gara darīts caur cilvēku, kas ienācis tukšā vietā un ierīkojies uz ērtu dzīvošanu. Superticīgs cilvēks, visas pārējās pasaules tiesātājs par viņas grēkiem. Šis cilvēks pašreiz izmēž savu namu – kas nāks tālāk?

Jēzus un viņa tuvinieki

Jēzus nav nemaz pie prāta – slimnieks cilvēku vidū, kuram nemaz nav iespējams piekļūt klāt. Ļaudis stāv apkārt kā mūris. Redzi, tevi meklē. Kādēļ viņi meklē? Jēzus pirms savas darbošanās bija namdara dēls. Nācarieši teica: mēs viņu pazīstam. Kapernaumas dievnamā piecēlās lasīt – tātad viņš ir lasījis arī pirms tam. Tad viņš gāja tuksnesī. Bet tuksnesī bija arī Jānis Kristītājs. Viņu mātes bija radinieces. Jānis Kristītājs bija par pusgadu vecāks. Jānis Kristītājs varbūt bijis pie ebonītiem. Kas ir Jēzus brāļi un māsas – tas neko nepaskaidro pie Jēzus. Viņš visiem viņiem likās neparasts. Visu šo laiku Viņš ir bijis paklausīgs un parasts. Staigājis pa skaisto Galileju, vērojis dabu: puķes, putnus, ko vēlāk izlietoja līdzībās. Tā saucamie racionālisti, kas apspriež redzamās lietas viņu redzamajā izteiksmē: kā notikusi Kristus iemiesošanās? Tas nav iespējams. Vai jūs neesat domājuši: kas ir cilvēks? Fiziska būtne? Viņa būtiskākā sastāvdaļa ir neredzama – gars, kas nācis no Dieva. Katrs cilvēks jau nes Svētā Gara inkarnāciju – tikai tāpēc viņš ir cilvēks. Dievs mājoja Kristū. Jau 12 gadu vecumā: kāpēc jūs mani meklējat, vai jūs nezināt, ka man jādarbojas Tēva lietās. 40 dienas tuksnesī lūgšanā. Līdz ar to velna pārbaudīts, bet Viņš negāja tuksnesī tāpēc, lai uzsāktu divkauju ar tumsas spēku, bet savu uzdevumu dēļ. Ja mēs ticam Dieva Garam, kas 600 gadus pirms Kristus runāja par bērna dzimšanu, kas mūsu pārkāpumu dēļ cietīs – Dieva gars runājis caur pravieti, kurš pats to nav varējis aptvert. Jānis Kristītājs – pēdējais pravietis – pār viņu nāk Dieva gara apgaismojums. Redzi, tas ir tas, kam vajadzēja nākt. Viņi, acīm redzot, ir kādreiz tikušies. Kas ir Viņa brāļi un māsas - ar kuriem kopā ēd ... Tā ģimene ir cita: kas dara mana debesu tēva prātu. Reizēm cilvēki it kā ticības dēļ sastrīdas ar saviem vecākiem (par cūkgaļas ēšanu) un aiziet no saviem vecākiem. Būtība ir dziļāka. Kas savu tēvu un māti mīl vairāk, tie nav manis cienīgi. Kā var nemīlēt tēvu un māti? Taču aicinot par mācekļiem – man jāaprok tēvs ... Nedzīvot ar tām lietām, kuras mums liekas tās saistošākās, neļaut ne ar vienu lietu mūs gūstīt. Tā ir tā jaunā dzīvība, mierīga savā izpausmē, bet spēcīga, nešaubīga. Ir tikai viens, kam es piederu, kas mani saista – Kristus. Ar pārējiem – par tik, par cik ... Pie teksta arī sabrūk visa marioloģija. Cik ļoti viņš norobežojas no savas mātes un no viņas iespaida! Viņai nav nekādas teikšanas. Korban – ciniska 4.baušļa pārkāpšana – garīga viltība, ja tā var teikt. Tas lai ir Dievam. Jēzus teiktais nenozīmē naidu pret vecākiem. Kas tēvu vai māti vairāk mīl – te tēva un mātes mīlestība, atbildība paliek – paliek Kristus dēļ, bet ne pāri par Kristu. Ja vienīgi uzdevums nesarauj šīs saites. Misijas darbs – svešie ļaudis paliek viņa brāļi un māsas. Par tēvu un māti viņš bija tikai lūgšanā.