Datums: 1994.g. 9.decembris
Tēma: Ebrejiem.3:1-14. (Bībeles stunda).
Vieta: Roberta Feldmaņa dzīvoklī - Mežaparkā.
Avots: Māc. O. Skrodeļa
pieraksti.
Īsta Adventa nodaļa. Vispirms apustulis ir izcēlis šo Kristus ārkārtīgi
augsto vienreizīgo stāvokli un uzdevumu Dieva un draudzes priekšā, kas parādīts
salīdzinājumā ar Mozu, kur Mozus paliek zem Kristus. Kristus godība ir lielāka.
Kristus – kā dēls un nevis tikai kā ieceltais sūtnis Dieva noliktajā vietā un
uzdevumā. Mūsu attieksme pāri par šo Mozu, mūsu piederība Kristum.
Salīdzināšana ar kārdinājumiem tuksnesī – brīdinājumi, kas teikti kristīgai
draudzei – neiekrist šinī kārdinājumā, atkrišanā un kā centrējumu šīm lietām –
apustulis vēršas uz iekšējo cilvēku. Vai tas nav bijis tā, kā ar Israēli, kas ārēji
vadīts. Svētā Gara atgādinājums, kas atgādina Viņa balsi. Mūžīgais Kristus – es
esmu katru dienu pie jums. Sadzirdamā Kristus valoda, ar kādu Viņš mūs uzrunā –
pretēji tam, kā tas ir bijis tuksnesī Israēlim. Brīdinājums – ļoti zīmīgs.
12.p. – mūsdienās sacīts. „Neticības ļaunā sirds.” Neticība ir ļaunums,
grēks – nav cilvēka uzskats, brīvā doma, patstāvīgā izvēle par kaut ko, bet
neticība saistās ar ļaunumu. Tālākā pantā paskaidrots vēl tālāk. Grēks –
ļaunums – neticība – šīs lietas saslēdzas kopā. Neticība mūsu laikā pasludināta
par cilvēka brīvās gribas izvēli, kādu viņš var izvēlēties. Neticība saslēdzas
ar grēku – ar pretniecību Dievam – kad jūs, dzirdēdami Viņa balsi, savu sirdi
neaizslēdzat, neatraujaties. Kas tad ir, t.s., neticība mūsu liberālisma,
demokrātijas, brīvdomības laikā – mēs to kā vienu iespēju esam legalizējuši. Patiesībā
pretimturēšanās dzīvajam Dievam ir saistīta ar atkrišanu no Viņa. Nevar būt
ticīgs, nemaz nesaskaroties ar Kristu – tas vienmēr saistās ar nostāšanos
pretim – kur cilvēki pamato savu neticību – viņi ir kādas īpatas agresijas
pilni – Dieva apsūdzētāji – kritiķi, kas smēluši savas gudrības no ārkārtīgi
rupjiem zākājumiem, nepamatotiem, bet runādami pretim dievišķām lietām – tur ir
ļoti tuvu robeža grēkam pret Svēto Garu. No vienas puses mēs esam ielikti tādā
stāvoklī, kad mēs dzirdam Viņa balsi. Kristus mums atgādina Svēto Garu. Tā
vienmēr nostājas mūsu sirds un sirdsapziņas priekšā – vienmēr konkrēti –
vienmēr pieņemam Kristus viedokli un vienmēr turamies pretim.
Kristus ar savu balsi un patiesību pasaulē ir tik daudz sevi pasludinājis,
ka nevaram Viņam paiet garām. Cilvēku viedokļi ar nolūku pazemināt, aizķert to,
kas saistās ar Kristus patiesību. Tas nav gluži vienaldzīgi, ja šie aizskārieni
tā pabārstās ļaužu vidū. Mēs esam brīdināti, lai tas neierosina mūsos šo
aizliegšanos. Ļauna, neticīga sirds. Neticīgā sirds ir grēka varā – aktīvā
grēka stāvoklī – pretniecībā. Jūtīgās sirdsapziņas jautājums – kristīgā draudze
ir tik daudz ienesusi to Kristus skaņu, ka normālā stāvoklī cilvēka sirds jau
rezonē. „Nad tebja kresta ņet” – tāpēc notiek grēks, kādreiz smags, briesmīgs. |
