|
Datums: 1994.g. 6.maijā
Tēma: Jn.17:11-19 (Bībeles stunda)
Vieta: Roberta Feldmaņa dzīvoklī - Mežaparkā.
Avots: Māc. O. Skrodeļa pieraksti.
Pestītāja sargāšanas rūpība. Viņi ir pasaulē, bet vairs nav no pasaules.
Pasaule kā kaut kas svešs, kristīgā cilvēka ielenktības stāvoklis šajā pasaulē.
Cilvēku atraušanās no pasaules – senatnē: vientuļnieki – klosteri
pareizticībā, katoļticībā. Miesa ir atšķīrusies no sabiedrības muškuļa, tomēr
no ļaunuma viņi tāpat nav pasargāti: ir padevušies gan grēcīgām domām, gan
rīcībai. Viltīgais pretinieks atrod ceļu ... Bet Kristus sargātāja spēks, kas
ir ap mums.
Jūdass – palikt neredzīgam Jēzus klātbūtnē. Reizēm cilvēki, paši pie
skaidras apziņas būdami, iet pa tumsas ceļu. Kā ļaundaris sevi slēpj pie galda:
kad viņu vaicā, kas Viņu nodos: „Kungs, vai es tas esmu?” – uzstāda jautājumu
tieši – vai tad tiešām tu izteiksi to vārdu? Apmulsina tos, kas dzird.
Augstā priestera lūgšana – vienīgais Vidutājs.
| 
