Tapa jaunā dievkalpojuma kārtība, tapa Dziesmu grāmata – vispirms vācu valodā. Pirmais uzmetums “Dievišķai kristīgai dievkalpojuma kārtībai” vācu valodā tapa Tallinā, un to sakārtojis Lange.
Rīgas pilsēta par Doma baznīcas mācītāju aicināja Karalauču jeb Kēnigsbergas reformatoru, doktoru Johanu Brīsmani (Briesmann) ar, zināmā mērā, superintendentam līdzīgām tiesībām. Brīsmans, kādreizējais franciskāņu mūks, bija studējis Vitenbergā un bija Mārtiņa Lutera draugs un skolnieks. Viņš uzturējās Rīgā līdz 1531. gadam. 1529. gada pavasarī – mums tas datums arī pieminams, lai gan tā bija pirmā vācu grāmata, bet sava nozīme tai bija arī pie latviešiem - 1529. gada pavasarī kopā ar Knopkenu viņš paveica uzdevumu, ko tam bija uzdevusi Rīgas Rāte saziņā ar vēl citām Livonijas pilsētām, – izstrādāt evaņģēlisko dievkalpojuma kārtību, ko pirmoreiz iespieda Rostokā 1530. gadā. Izdošana tika arī vairākkārt atkārtota, un šis darbs saturēja Agendu augšvācu valodā un Dziesmu grāmatu lejasvācu valodā. To vēlāk lietoja arī Ziemeļvācijas evaņģēliskās draudzes. Šajā darbā Brīsmans pārņēma daļas no savas Karalaučos radītās Ceremoniju grāmatas un daudzus gabalus no Mārtiņa Lutera 1526. gada Deutsche Messe – Vācu mesas. Pēc gara šī pirmā vācu Dziesmu grāmata un Agenda arī pilnīgi atbilst Lutera uzskatiem. Mums nav zināms, vai kāda līdzīga dievkalpojumu kārtība bija arī latviešiem Rīgā. Iespiestā veidā katrā ziņā nav bijusi.
Pirmā Dziesmu grāmata netapa Vidzemē. Tas mums varbūt liksies diezgan īpati, bet mūsu Baznīcas vēsture Reformācijas laikā Vidzemē un Kurzemē katra gāja savu atšķirīgu ceļu. Kurzemi neietekmēja tādi notikumi, kādi Vidzemi, un arī Kurzemes rosmes bija citādas. Pirmā Dziesmu grāmata Kurzemē tapa 1587. gadā un bija vispār pirmā iespiestā grāmata – evaņģēliskās Baznīcas pirmā iespiestā grāmata latviešu valodā. Īsti pirmā grāmata latviešu valodā bija katoļu Katķisms, bet tūdaļ pēc tam nāca šī Kurzemes Dziesmu grāmata. Mēs pagaidām to noliekam pie malas, jo mums vēl mazliet ir darīšana ar Vidzemi. Acīmredzot latviešu draudzē, kura pastāvēja no 1524. gada pie Jēkaba baznīcas, tika lietota šī vācu grāmata, kuras daļas pēc vajadzības pārtulkoja latviešu draudzes mācītāji, kuri jau sniedza arī pirmos garīgo dziesmu mēģinājumus latviešu valodā.
Te pieminami Nikolajs Ramms, Jēkaba baznīcas latviešu draudzes pirmais mācītājs, un viņa pēctecis Jānis Eks. Ir neliela starpība un nav bijis iespējams noskaidrot, kāpēc šī dažādība. Ramms tiek apzīmēts par latviešu draudzes mācītāju no 1526. vai 1527. gada, lai gan draudze pastāvēja jau no 1524. gada. Vai tajā starplaikā bijis vēl kāds cits darbinieks – to nezinām. Vispār datumu atšķirības dažādos avotos kādreiz ir diezgan lielas.
