Aktualitātes Raksti Baznīcas vēsture Fotogrāfijas Audio, Video Dažādi
Iepriekšējais: Atskats uz Latvijas kristianizācijas sākumiem Lasīt tālāk: Bīskaps Meinhards
2. lekcija
1992. gada 14. septembris

  Katoļu baznīcas misijas sākumi XII gadsimtā

Baznīcas vēsturē pārejam pie katoļu baznīcas misijas sākumiem Baltijā XII gadsimtenī.

Vēl neliels atskats. Kad aplūkojam ziņas, kas ir saglabātas, mēs tomēr konstatējam, ka misija no rietumiem, no katoļu puses, nebūt nav tik vēlu kā XII gs. beigās. Ziņās, ko sniedz dāņu chronikas, ko lasām pie Brēmenes chronista, atrodam pieminējumu, ka Kolkas ragā aptuveni kaut kur ap šo vietu ir bijusi uzcelta baznīca. Dāņu ķēniņš Svens Estridsons (Svends Estridsens) par to ir lielā sajūsmā un cildina tirgotāju, kas pielicis savas pūles, lai tas varētu notikt. Otrām kārtām, Svens Estridsons, kura monētas ir atrodamas arī Latvijā, bija ciešā draudzībā ar pāvestu Gregoru VII. Gregors VII bija XI gs. nogalē – no 1073. līdz 1085.gadam, un Gregora VII intereses sniedzās pie tā sauktās Regnum universale. Kas tas bija? Tā toreiz katoļu baznīcā, varētu teikt, jau bija kļuvusi par doktrīna, ka garīgā vara iet pāri pār laicīgo varu un - pat vēl vairāk – ka laicīgā vara ir atkarīga no garīgās varas, un ka laicīgie valdnieki ir garīgās varas vasaļi, speciāli pāvesta vasaļi. Gregors VII bija ļoti nopūlējies savu draugu Dānijas ķēniņu Svenu Estridsonu arī kaut kā iesaistīt vasalitātē, kas gan nebija izdevies, bet viņiem abiem bijuši šie kopējie sapņi par baznīcas robežu izplešanos, pirmkārt, Skandināvijā, kur bez Dānijas vēl bija arī Norvēģijas un Zviedrijas novadi, bet, otrkārt, arī vēl tālu pāri pie nepazīstamām tautām, kas runā nepazītas valodas, tālos ziemeļos, kur pāvesta legātiem bija ļoti sarežģīta ceļošana. Šie norādījumi rāda, ka tanī skatījumā bija ietverti Baltijas jūras krasti arī šeit, kur mēs dzīvojam, un ka panākumi šai misijai ir bijuši jau tādā veidā, ka ir runa par vienu baznīcu, ka tā bijusi dibināta. Raksturīgi arī tas, ka jau no paša sākuma, jau no XII gs., pat XI gs. apzīmējums šai vietai – mūsu Kolkas ragam – ir Domesness – Doma rags jeb baznīcas rags. Vācu valodā ģeogrāfiskā nomenklatūra joprojām to saglabājusi un runā par Domesness. Tas norāda, ka šeit ir bijusi kaut kāda garīgā celtne, tātad baznīca, kura kalpojusi tirgoņiem, ceļotājiem, kas ir devušies uz Zemgali, kas ir devušies uz Rīgu, arī par ceļa zīmi. Ja ir runa par Domesness, nav izslēgts, ka ir bijušas varbūt vairākas šīs celtnes, varbūt bijis arī kāds klosteris. Tā laika nemieros, juceklībā, un - pāri visām lietām - kuršu pretniecībā, kuriem arī tur bija sava teikšana, acīmredzot šīs lietas ir nopostītas bez zīmēm un pazīmēm, kas būtu palikušas pāri. Mūsu archaiologi bija ņēmušies pētīt un pat bija tādā pārliecībā, ka turienes celtņu paliekas - bijušos pamatus - ir varējuši atrast. Tā kā katoļu misijas sākumi nepavisam nesaistās tikai ar mūku Meinhardu. Tikai tie ir pazuduši miglā kā atsevišķi pasākumi.

Iepriekšējais: Atskats uz Latvijas kristianizācijas sākumiem Lasīt tālāk: Bīskaps Meinhards

 


 

Copyright 2008; Created by MB Studija »