Māc., Dr. Theol., R.E. Feldmaņa piemiņas fonds AKTUALITĀTESReča I., Noviks I. “Profesora piemiņa” // Svētdienas Rīts. – 2003.g. augusts.

4. augusta pēcpusdienā, profesora Roberta Feldmaņa 93. dzimšanas dienā kāda neliela grupiņa viņa tā dēvēto dēlu un meitu satikās Katlakalna dievnamā, lai pieminētu sava garīgā tēva dzimšanas dienu, viņam pašam jau otro gadu esot Mūžībā.

Dievkalpojumā mācītājs Guntis Kalme teica vienu no pēdējiem paša profesora sprediķiem ("Svētdienas Rīta" lasītāji to var lasīt šajā avīzes numurā). "Lasot sprediķi, man bija sajūta, ka tas ir sacīts šodien, tagadējai Baznīcai," savas izjūtas aprakstīja Guntis Kalme.

Pēc dievkalpojuma klātesošie - profesora Feldmaņa kādreizējo: Katlakalna, Olaines un Mežaparka draudžu ļaudis dalījās atmiņās, kā iepazinuši profesoru, kā caur viņu nākuši pie ticības. "Interesanti, ka mums katram bija citāda pieredze: Ilmāram Novikam visspilgtāk atmiņā iespiedušies profesora ceļgali. Tie bijuši nospiesti no ilgās atrašanās pie altāra uz ceļiem. Uģis Brūklene bijis allaž pārsteigts, ar kādu cieņu pret profesoru izturējās ikviens, kurš viņu pazinis. Mēs ar Rolandu Eimani konstatējām, ka mums ar profesoru saistās atšķirīgas pieredzes - es katrreiz no viņa saņēmu atbildes uz saviem jautājumiem, savukārt Rolands teica: "Uz maniem jautājumiem profesors visbiežāk atbildēja ar mīļu smaidu", atcerējās G. Kalme.

Pievakarē klātesošie devās uz profesora kādreizējo dzīves vietu, lai ietu pirtī! Izrādās pirti profesors Feldmanis uzskatījis par tik svarīgu, ka tās apmeklēšanu nav pārtraucis pat līdz savai pēdējai dienai šaisaulē. Ilmārs Noviks pastāstīja, ka arī profesora mūža nogalē, kad slimība nav ļāvusi staigāt, viņa skolnieki uz pirti profesoru nesuši uz rokām.

Vakara gaitā arī radusies ideja katru gadu atzīmēt profesora Roberta Feldmaņa dzimšanas dienu ar piemiņas dievkalpojumu, kurā tiktu runāts kāds no paša profesora sprediķiem. "Jo neviens jau nepateiks labāk par viņu," domā mācītājs Kalme. Tāpēc lūgums ikvienam, kuram ir saglabājušies mācītāja Roberta Feldmaņa sprediķi audioierakstos vai skrupulozos pierakstos, viņa fotogrāfijas vai videoieraksti, nogādāt šos materiālus Lutera Akadēmijas rektorātā, lai tos varētu sakārtot arhīvā un pēcāk izdot arī sprediķu krājumā. Mācītājs Guntis Kalme pateicas arī visiem tiem brāļiem un māsām, kuri jau atsaukušies uz šo aicinājumu!