Krievijas uzbrukums un

Livonijas sabrukšana

Šo notikumu rosmē nedrīkstam aizmirst lietas, kas draudoši karājās pār mūsu zemi. Un tas bija Krievijas iebrukums, Krievijas uzbrukums.

Jāņa Briesmīgā karapulki bija tie, kas nu noteica visu šīs zemes dzīvi un kārtību. 1558.gadā Jānis Briesmīgais ar saviem karapulkiem, tāpat kā savā laikā viņa vectēvs Jānis III, iebruka Livonijā, šausmīgi, neganti, drausmīgi postīdams.

Livonija bija pilnīgi neaizsargāta. Tā sastāvēja no vairākām atsevišķām, nevis administratīvām, bet, zināmā mērā, jau valstiskām vienībām, jo ne tikai ordenis reprezentēja savā teritorijā valsts varu, bet Rīgas archibīskaps - savā teritorijā, Tērbatas bīskaps - savā, Sāmsalas-Vīkas bīskaps - savā un Piltenes bīskaps - savā. Bija vairākas šādas teritorijas. Tās visas arī bija, ordeni tanī ziņā varbūt izņemot, militāri pilnīgi nesagatavotas, bezrūpīgi mierīgi dzīvodamas, savā starpā ķildodamās. Ordenī pēc visām perturbācijām, kas bija nākušas, kad Prūsijas ordenis atkrita, arī bija ieviesušās sabrukuma pazīmes, tas arī vairs nevarēja atrast spēku. Mestrs Valters Pletenbergs (Volters fon Pletenbergs) bija ļoti rosīgs un enerģisks vīrs, viņš vēl spēja atsist pirmos uzbrukumus, kādi nāca, bet īstenībā noturēt milzīgo krievu uzbrukumu un iebrukumu vairs nespēja.

1560.gadā ordenis piedzīvoja galīgu sakāvi pie Ērģemes un īstenībā beidza eksistēt. Livonija beidza eksistēt tādā izskatā, kāda tā bija līdz šim.

Vidzeme un daļa Igaunijas gandrīz pilnīgi bija krievu rokās. Krievi, būdami tanī pašā laikā cīņās ar poļiem, nebija spējīgi paturēt šo Vidzemi un bija spiesti kapitulēt poļiem. Poļi pārņēma visu Vidzemi, atskaitot tikai Rīgu.

1582.gadā beidzamais Kurzemes ordeņa mestrs Gothards Ketlers zvērēja vasaļu uzticību Polijas ķēniņam un saņēma Kurzemi un Zemgali kā lēņhercogisti savā pārvaldīšanā. Ar to izbeidzās Livonijas eksistence, un tālākais jau bija mūsu zemes atkarība no dažādajiem kungiem un arī atsevišķiem vēstures gājieniem.